Nanītona
Nanītona (angļu: Nuneaton, izrunā: /nəˈniːtən/) ir pilsēta Anglijas vidienē, Vorikšīras grāfistes Nanītonas un Bedvertas distrikta administratīvais centrs un distrikta un grāfistes lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes ziemeļos Ankeras upes krastos 31 km no grāfistes centra Vorikas un 166 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
| Nanītona | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Nuneaton | |
|
| |
  Nanītona  Nanītona  Nanītona | |
| Koordinātas: 52°31′22″N 1°28′03″W / 52.52278°N 1.46750°WKoordinātas: 52°31′22″N 1°28′03″W / 52.52278°N 1.46750°W | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Zeme |
 Anglija |
| Reģions | Rietummidlenda |
| Grāfiste |
 Vorikšīra |
| Distrikts | Nanītona un Bedverta |
| Augstums | 80 m |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • kopā | 88 813 |
| Laika josla | GMT (UTC+0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
| Pasta kods | CV10, CV11 |
| Mājaslapa |
www |
 Nanītona Vikikrātuvē | |
_-_Newdegate_Street,_Nuneaton_(17248629494).jpg)
Vēsture
labot šo sadaļuVēstures avotos pirmoreiz minēta Pastardienas grāmatā 1086. gadā kā Etone ciems ar 150 iedzīvotājiem. Ap 1155. gadu ciemā nodibināts benediktīniešu sieviešu konvents, kas vēlāk zināms kā Nanītonas priorija. 1160. gadā Henrijs II piešķīra Ītonai tirgus pilsētas hartiju, bet no 13. gadsimta pilsēta zināma kā Nunne Eton — ‘Mūķeņu Ītona’.[1] 17. gadsimta vidū pilsētā attīstījās zīda aušanas industrija, ko sekmēja hugenotu imigrantu ierašanās, kas sev līdzi atveda jaunas tehnoloģijas. 17. gadsimtā pilsētas apkārtnē strauji attīstījās arī akmeņogļu ieguve, ko sekmēja rūpnieciskā revolūcija. 1847. gadā pilsētu savienoja ar dzelzceļa līniju, kas deva ievērojamu pieaugumu kalnrūpniecībai — 1911. gadā trešā daļa Nanītonas vīriešu strādāja par kalnračiem. Pēdējās raktuves pilsētā slēgtas 1968. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nanītona.