Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana

Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā. Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Nīderlandē, Flandrijā (Beļģija), Surinamā. Arubā un Nīderlandes Antiļās nīderlandiešu valoda ir oficiālā valoda, bet lielākajai daļai vietvārdu ir spāņu, portugāļu, angļu un franču valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami Indonēzijā, Brazīlijā, Mazajās Antiļu salās un citur.

Nīderlandiešu valodas alfabēts labot šo sadaļu

Nīderlandiešu valodas alfabētā ir 26 burti. Dažkārt digrafs IJ tiek uzskatīts par atsevišķu alfabēta vienību, alfabētiskajā secībā to novietojot pirms vai kopīgi ar Y.

A a B b C c D d E e F f G g H h I i J j K k L l M m N n O o P p Q q R r S s T t U u V v W w X x (IJ ij) Y y Z z

Fonētiskās atveidošanas tabula labot šo sadaļu

Oriģinālburti IPA Pozīcija Latviešu burti Piemēri Piezīmes
oriģinālā latviešu valodā
a [ɑ], [aː] a Ameland Amelande
aa [aː] ā Aa (upe)
Alkmaar
Ā
Alkmāra
aai
ai
ay
[aːi̯]
[ai]
ai
aj[1]
Bonaire
Venray
Bonaire
Venraja
ae [2] [ɑ], [aː] ā Aerstens (uzv.)
Bogaerts (uzv.)
Ārstenss
Bogārtss
au [ʌu], [ʌː] au Lauwerszee Lauverszē (līcis)
b
bb
[b], [p] b Breda
Schoonebeck
Breda
Shonebeka
c e, i, y priekšā s Arcen Arsena
citos gadījumos k Coolen (uzv.) Kolens
cc e, i, y priekšā ks
citos gadījumos k
ch [x], [ʃ][3] h Dordrecht
Schouwen
Dordrehta
Shauvena
ck k Schoonebeck
Jonckheere (uzv.)
Shonebeka
Jonkhēre
ckx dažkārt uzvārdu beigās ks Amelinckx (uzv.) Amelinkss
d
dd
[d], [t] d Dordrecht
Middelburg
Dordrehta
Midelburga
dt t Bogaerdt (uzv.) Bogārts
e [ɛ], [eː], [ə] e Ede
Emmen
Ede
Emena
ee [eː] ē Eem
Geleen
Ēma
Gelēna
eeu [eːu̝] eu Leeuwarden
Leeuwenhoeck (uzv.)
Leuvardena
Leuvenhūks [4]
ei
eij
ey
[ɛi], [ɛː] ei Eindhoven
Leiden
Eierlandsche Gat
Eyskens (uzv.)
Eindhovena
Leidene
Eierlandes šaurums
Eiskenss
eu [øː] ē Terneuzen
Beuzemaker (uzv.)
Ternēzena
Bēzemakers
f
ff
[f] f Friesland
Warffum
Frīzlande
Varfima
g
gg
[ɣ], [x] savienojumā gk - Alberdingk (uzv.) Alberdinks
citos gadījumos g Groningen
Limburg
Groningena
Limburga
h [ɦ] aiz līdzskaņiem, ja atrodas
vienā zilbē
- Drenthe
Rheden
Arnhem
Drente
Redena
Arnema
citos gadījumos h Haag
Eindhoven
Hāga
Eindhovena
i [ɪ], [ə], [i] starp patskaņiem j Keienburg Kejenburga
citos gadījumos i Limburg
Philipsburg
Limburga
Filipsburga
ie [i] ī Tiel
Niers
Vlieland
Tīla
Nīrsa
Vlīlande
ieu [iːu̝] iu Izņēmums: nieuw (jauns) - niv,
piem.,
Nieuwolda - Nivolda,
Nieuwe Waart - Nive Vārta
ij [ɛi], [ɛː], [ə] starp patskaņiem j Ostaijen (uzv.) Ostajens
starp patskaņiem un līdzskaņiem i Eijsden Eisdena
citos gadījumos ei Winterswijk
Nijmegen
IJmuiden
Vintersveika
Neimegena
Eimeidena
j [j], [ʒ][5] j Anjum Anjima
k
kk
[k] k Kerkrade
Makkinga
Kerkrade
Makinga
l
ll
[l] l Leiden
Terschelling
Leidene
Tershelinga
m
mm
[m] m Medemblik
Dommel
Medemblika
Domela
n
nn
[n] n Nijmegen
Schiermonnikoog
Neimegena
Shīrmonikoga
ng [ŋ] ng Terschelling Tershelinga
nj [ɲj] nj
o
oo
[ɔ], [oː] o Oss
Amersfoort
Oosterwolde
Osa
Amersforta
Ostervolde
oe [u] ū
u[6]
Doesburg
Roermond
Oegstgeest
Dūsburga
Rūrmonda
Ugstgēsta
oei ui
ooi [oːi̯] oi
ou [ʌu], [ʌː] au Oude Rijn
Gouda
Schouwen
Aude Reina
Gauda
Shauvena
p
pp
[p] p Petten
Meppel
Petena
Mepela
ph [f] f Philipsburg
Zutphen
Filipsburga
Zitfena
qu [kw] kv Quedlenberg (uzv.) Kvedlenbergs
r
rr
[ɾ], [r], [ʀ] r Roosendaal
Kerkrade
Rosendāle
Kerkrade
s
ss
[s] s Sneek
Ranstade
Assen
Snēka
Ranstade
Asena
sch [sx], [s] vārda sākumā un vidū sh Schiedam
Terschelling
Shīdama
Tershelinga
vārda beigās s Hertogenbosch Hertogenbosa
sj [sʲ] sj De Baarsjes Debārsjesa
[ʃ] tikai skandināvu cilmes vārdos š
sz vārda beigās s Claesz (uzv.) Klāss
t
tt
[t], [(t)s] t Twente
Rotterdam
Tvente
Roterdama
tj [tʲ] tj
ts [ts] ts
c [7]
Hellevoetsluis
Barents
Helevūtsluisa
Barencs
tsj [tʃ] č Tytsjerksteradiel Tičerksteradīla
u [ʏ] [y] i Zutphen
Lunteren
Zitfena
Linterena
vārda sākumā un
izskaņā "-burg"
u Utrecht
Philipsburg
Utrehta
Filipsburga
uu [y] ī Buurt (uzv.) Bīrts
ue ī Nuenen Nīnena
ui
uy
[œy], [œː] ei Zuiderzee
Uithuizen
Luyksgetel
Zeiderzē
Eitheizena
Leiksgestela
v [v] v Valkenswaard
Deventer
Valensvārda
Deventera
w [ʋ] v Waal
Winterswijk
Twente
Vāla
Vintersveika
Tvente
x [ks], [ɡz] ks Texel
Buntinx (uzv.)
Teksela
Bintinkss
y [i], [ɪ], [j] ja tam atbilst "-ij-" ei Dyserinck (uzv.)
Massys (uzv.)
Deiserinks
Maseiss
citos gadījumos i Gybeland (uzv.)
Wyttenbach (uzv.)
Gibelands
Vitenbahs
z [z] z Zeeland
Terneuzen
Zēlande
Ternēzena
  1. Galotnē
  2. Tikai uzvārdos vecajā ortogrāfijā
  3. Latīņu izcelsmes vārdos
  4. Eksonīms "Lēvenhuks"
  5. Starptautiskos aizguvumos kā journaal; īpašvārdos izmantots reti
  6. Vārda sākumā
  7. Tradicionālos vēsturiskos personvārdos

Avoti labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu