Nīderlandes Republika

Septiņu Apvienoto Provinču Republika (Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden), zināma kā Nīderlandes Republika, bija federāla republika mūsdienu Nīderlandes (mazliet arī Beļģijas) teritorijā no 1588. līdz 1795. gadam. Tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā nīderlandiešu valsts. Nīderlandes Republika izveidojās, kad vairākas nīderlandiešu provinces sāka pretoties Spāņu Nīderlandes kundzībai. Lai arī valsts bija maza, izveidojās Nīderlandes Austrumindijas kompānija un Nīderlandes Rietumindijas kompānija un Nīderlandes Republika kļuva par koloniālo lielvaru. Arī kultūra un zinātne šajā laikā uzplauka, no šīs valsts ir nākuši tādi mākslinieki kā Rembrants un Jans Vermērs un tādi zinātnieki kā Hugo Grocijs, Kristiāns Heigenss un Antonijs van Lēvenhuks. 17. gadsimts ir zināms kā Nīderlandes Zelta laikmets. Nīderlandes Republika beidza pastāvēt 1795. gadā. Neilgi pirms tam valstī bija politiskā nestabilitāte. Nīderlandes Republikas vietā izveidojās Batāvijas Republika.

Septiņu Apvienoto Provinču Republika Republiek der Zeven Verenigde Nederlanden ← 1588. gads – 1795. gads → Karogs Ģerbonis Location of {{{sugasvārds}}} Nīderlandes Republika 1789. gadā Pārvaldes centrs nebija, de facto Hāga Valoda(s) nīderlandiešu valoda Valdība Republika Vēsture  - Dibināta 1588. gads  - Likvidēta 1795. gads Iedzīvotāju skaits  - 1795. gadā 1 880 500

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīderlandes Republika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)