Nātrija nitrāts

Nātrija nitrāts (NaNO₃) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Līdz 19. gs. tas bija galvenā slāpekļa savienojumu (slāpekļskābes) izejviela. Lielākās nātrija nitrāta atradnes atrodas Čīlē, tāpēc to dažreiz sauc arī par Čīles salpetri.

Nātrija nitrāts
Nātrija nitrāta struktūrformula Nātrija nitrāta kristāli
Citi nosaukumi	Čīles salpetris, nātrija salpetris
CAS numurs	7631-99-4
Ķīmiskā formula	NaNO3
Molmasa	85 g/mol
Blīvums	2300 kg/m3
Kušanas temperatūra	580 K (307 °C)
Viršanas temperatūra	653 K (380 °C) — sadalās
Šķīdība ūdenī	92,1 g/100 ml (25 °C) 180 g/100ml (100 °C)

Iegūšana

Mūsdienās slāpekļskābi ražo, oksidējot amonjaku, un pašu nātrija nitrātu dažreiz iegūst nātrija hidroksīda vai karbonāta reakcijā ar slāpekļskābi:

Na₂CO₃ + 2HNO₃ → 2NaNO₃ + CO₂ + H₂O

Izmantošana

Agrāk slāpekļskābi ražoja no nātrija nitrāta un sērskābes:

2NaNO₃ + H₂SO₄ → 2HNO₃ + Na₂SO₄

Šī reakcija ir eksotermiska un slāpekļskābe izdalās gāzveida formā (lai iegūtu šķidrumu, to ir jākondensē).

Līdz Pirmajam Pasaules karam nātrija nitrātu plaši izmantoja par izejvielu slāpekļskābes un ar to saistīto sprāgstvielu ražošanā. Lai arī nātrija nitrātu ir iespējams lietot par izejvielu šaujampulvera ražošanai, tas tomēr nav tik efektīvs, kā kālija nitrāts, jo ir higroskopisks. Pārtikas rūpniecībā nātrija nitrātu dažreiz lieto par konservantu (E251).