Ebreji Latvijā (muzejs)
Muzejs „Ebreji Latvijā” ir muzejs Rīgā, kas pēta un popularizē Latvijas ebreju vēsturi, krāj un saglabā liecības par Latvijas ebreju kopienu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Muzejs dibināts 1989. gadā. Muzejs ir Rīgas Ebreju kopienas sastāvdaļa un viens no nedaudzajiem valsts akreditētajiem privātajiem muzejiem Latvijā.[2]
| Muzejs "Ebreji Latvijā" | |
|---|---|
 | |
  Muzejs "Ebreji Latvijā" | |
| Dibināts | 1989. gadā |
| Atrašanās vieta | Skolas ielā 6, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′22.993″N 24°7′0.131″E / 56.95638694°N 24.11670306°EKoordinātas: 56°57′22.993″N 24°7′0.131″E / 56.95638694°N 24.11670306°E |
| Direktors | Iļja Ļenskis[1] |
| Mājaslapa | http://www.ebrejumuzejs.lv/ |
Muzeja vēsture
labot šo sadaļuMuzeju „Ebreji Latvijā” 1989. gadā dibināja holokaustu pārdzīvojušo ebreju grupa ar ievērojamo vēsturnieku Marģeru Vestermani priekšgalā. No sākuma muzejs darbojās kā dokumentācijas centrs, bet 1996. gadā tika izveidota pirmā nelielā pastāvīgā izstāde,[3] kas tomēr izraisīja lielu sabiedrības interesi. Pašlaik muzejs izvietots trīs zālēs, izklāstot ebreju vēsturi Latvijā no 16. gadsimta līdz 1945. gadam. Muzejā notiek lekcijas, izglītības programmas un dažādi kultūras pasākumi.
Ekspozīcija
labot šo sadaļuMuzeja ekspozīcija ir izvietota trīs zālēs un sastāv no trim daļām — ebreji Latvijā līdz 1918. gadam, ebreji Latvijā 1918.—1941. gados un ebreji nacistu okupētajā Latvijā. Ekspozīciju ievada sadaļa, kas veltīta agrīnajam Latvijas ebreju vēstures posmam — no ienākšanas 16. gadsimtā līdz 19. gadsimtam. Ekspozīcija stāsta par ebreju sabiedrisko, ekonomisko, intelektuālo un reliģisko dzīvi, par ebreju dalību dažādos Latvijas vēstures notikumos. Trešā zāle ir veltīta holokausta traģiskajiem notikumiem Latvijas teritorijā. Īpaša sadaļa ir veltīta līdzpilsoņu cēlajai rīcībai, cilvēkiem, kas riskēja ar savu dzīvību, glābjot ebrejus no praktiski nenovēršamas iznīcināšanas.
Ēka
labot šo sadaļuMuzejs atrodas Rīgas Ebreju kopienas namā – vēsturiskajā Ebreju kluba un teātra ēkā, Skolas ielā 6. Ēka uzcelta 1913.—1914. gadā pēc pazīstamo arhitektu Edmunda Trompovska un Paula Mandelštama projekta.[4] 1926. gadā šeit sāka uzstāties ebreju teātra trupa, kuras vajadzībām ēku pārbūvēja. Tāpat šajā namā darbojās “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība” un citas ebreju sabiedriskās organizācijas un ebreju bibliotēka. Šeit bieži organizēja ebreju svētkus, kāzas, lekcijas, koncertus un sapulces. 1941.—1944. gadā, nacistu okupācijas laikā, šajā ēkā atradās vācu virsnieku klubs. Latvijas PSR laikā ēkā darbojās Politiskās izglītības nams, kur notika dažādi ideoloģiskie pasākumi, to skaitā komunistiskās partijas kongresi. Ebreju teātra vēsturiskā ēka tika atdota atpakaļ ebreju kopienai 1990. gadu sākumā. Šis nams ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis.[1]
Krājums
labot šo sadaļuKrājums ir muzeja „Ebreji Latvijā” pamatu pamats, uz to muzejs balstās gan izstāžu veidošanā, gan zinātniski pētnieciskajā darbā. Pašlaik muzeja fondos ir apmēram 14 tūkstoši vienību, no kurām pāri par pieciem tūkstošiem sastāda pamatkrājumu un ir iekļautas Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā. Muzeja krājumā ir gan dokumenti, gan fotogrāfijas, gan grāmatas, gan priekšmeti. Liela nozīme muzeja krājuma papildināšanā ir apmeklētājiem, kuru ģimenes un personīgajos arhīvos bieži vien ir saglabājušies vērtīgi kultūrvēsturiskie materiāli, kas ar muzeja palīdzību kļūst pieejami gan pētniekiem, gan plašam interesentu lokam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «“Sentimentāla mīlestība pret ebrejiem nav vajadzīga!” Saruna ar muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski». TVNET (latviešu). 2018-11-23. Skatīts: 2020-01-16.
- ↑ «Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 30. decembrī.
- ↑ «Latvijas muzeju katalogs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 30. decembrī.
- ↑ «Rīgas Ebreju Kopiena». Latvijas Ebreju kopiena (latviešu). Skatīts: 2020-01-16.