Mikēle Skarponi
Mikēle Skarponi (itāļu: Michele Scarponi; dzimis 1979. gada 25. septembrī, miris 2017. gada 22. aprīlī) bija Itālijas šosejas riteņbraucējs. Karjeras lielākais panākums bija uzvara 2011. gada Giro d'Italia kopvērtējumā (piešķirta pēc Alverto Kontadora diskvalifikācijas).
.jpg) Skarponi 2014. gada Tour de San Luis sacensībās
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1979. gada 25. septembrī Jezi, Itālija
| |
| Miris | 2017. gada 22. aprīlī (37 gadu vecumā) Marke, Itālija
| |
| Augums | 174 cm | |
| Svars | 62 kg | |
| Komandas informācija | ||
| Disciplīna | šoseja | |
| Loma | kalnu braucējs | |
| Profesionālās komandas | ||
| Sezonas | Komanda | |
| 2002 | Acqua & Sapone-Cantina Tollo | |
| 2003–2004 | Domina Vacanze | |
| 2005–2006 | Liberty Seguros-Würth | |
| 2007 | Acqua & Sapone-Caffè Mokambo | |
| 2008–2010 | Diquigiovanni-Androni | |
| 2011–2013 | Lampre-ISD | |
| 2014–2017 | Astana | |
| Lielākās uzvaras | ||
Daudzdienu sacensības
| ||
Karjera
labot šo sadaļuDzimis Jezi,[1] Skarponi karjeru sāka ar labiem rezultātiem, bet 2006. gadā tika iesaistīts Operación Puerto dopinga lietā. Par spīti tam un Skarponi komandas Liberty Seguros-Würth likvidācijai, viņa izdevās parakstīt līgumu ar Acqua & Sapone.
Pēc daudzsološa 2007. gada sezonas sākuma Skarponi vēlreiz tika iesaistīts Operación Puerto lietā. 8. maijā viņš atzina savu lomu pārkāpumos.[2] 15. maijā viņš saņēma pagaidu diskvalifikāciju.[3]
Pēc diskvalifikācijas izciešanas līgumu ar viņu uz divām sezonām 2008. gada 13. jūnijā parakstīja Diquigiovanni-Androni komanda. 2009. gadā Skarponi uzvarēja Tirreno-Adriatico sacensībās un divos Giro d'Italia posmos.
2010. gadā Skarponi izcīnīja otro vietu Tirreno-Adriatico kopvērtējumā, kā arī ceturto vietu Giro d'Italia. Šajās sacensībās viņš guva emocionālu uzvaru 19. posmā, kur viņš veica atrāvienu no konkurentiem Mortirolo pārejā kopā ar diviem Liquigas-Doimo komandas biedriem, Vinčenco Nibali un Ivanu Baso. Baso mēģināja iegūt kopvērtējuma vadību, tāpēc viņš un Nibali veica lielāko daļu darba bīstamajā nobraucienā un sekojošajā kāpumā uz Apriku, atstājot Skarponi pietiekami svaigu, lai uzvarētu sprinta finišā.[4] Skarponi uzvarēja arī Settimana Ciclistica Lombarda sacensībās.
2011. gadā Skarponi nomainīja komandu uz Lampre-ISD, ar kuru izdevās uzvarēt Giro del Trentino un Volta a Catalunya sacensībās. Pēc tam Giro d'Italia viņš finišēja otrais kopvērtējumā aiz Alverto Kontadora. Kontadoram vēlāk tika atņemts tituls,[5] kurš tika piešķirts Skarponi. 2012. gada sezonā viņš mēģināja aizstāvēt savu Giro titulu, bet finišēja tikai ceturtais, kopvērtējumā uzvarot kanādietim Raideram Hešedālam. Pēc Giro Skarponi nolēma koncentrēties Tour de France, tomēr spēja finišēt tikai kopvērtējuma 24. vietā.
2012. gada novembrī Skarponi komanda viņu īslaicīgi atstādināja no dalības sacensībās pēc tam, kad viņš atzinās, ka veicis pārbaudes pie Mikēles Ferrāri, ārsta, kas bijis saistīts ar daudzām dopinga lietām riteņbraukšanā.[6] Tobrīd tika publiskota arī viņa alga, kas bija 700 000 eiro sezonā.[7]
2013. gadā Skarponi sezonu iesāka ar trešo vietu Volta a Catalunya kopvērtējumā.[8] Viņa mērķis bija Giro d'Italia, kur kopvērtējumā izdevās iegūt 4. vietu.
2014. gada sezonā Skarponi pārcēlās uz Astana komandu,[9] kur viņam vairs nebija komandas līdera loma.
Pēdējo uzvaru Skaproni guva 2017. gada Tour of the Alps pirmajā posmā.[10]
2017. gada 22. aprīlī no rīta Skarponi traģiski gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.[11] Velotreniņa laikā netālu no mājām viņu notrieca mikroautobuss.
Sasniegumi lielajās tūrēs
labot šo sadaļu| Lielā tūre | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Giro d'Italia
|
18 | 16 | — | 47 | IZST | — | — | 31 | 4 | 1 | 4 | 4 | IZST | — | 16 |
 Tour de France
|
— | — | 32 | — | — | — | — | — | — | — | 24 | — | 49 | 41 | — |
 Vuelta a España
|
— | 13 | — | 11 | — | — | — | — | — | IZST | — | 15 | — | — | — |
Piezīmes: IZST = izstājās, DQ = diskvalifikācija, — = nepiedalījās
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://www.museociclismo.it/content/ciclisti/ciclista/11425-Michele-SCARPONI/index.html
- ↑ «Scarponi: "I am Zapatero"». Cyclingnews.com. 2007-05-07. Skatīts: 2007-05-20.
- ↑ «Basso and Scarponi suspended». Cyclingnews.com. 2007-05-16. Skatīts: 2007-05-20.
- ↑ «Scarponi Wins 19th Stage of Giro, Basso In Pink». Bicycle.net (BICYCLE.NET). 2010. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 25. septembris. Arhivēts 2016. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «CAS sanctions Contador with two year ban in clenbutorol case». Cyclingnews (Future Publishing Limited). 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 6. februāris.
- ↑ «USADA issues lifetime bans to del Moral, Ferrari and Marti». Cycling Weekly (IPC Media Limited).
- ↑ Stephen Farrand. «Scarponi suspended by Lampre-ISD after links to Dr. Ferrari». Cycling News (Future Publishing Limited), 2012. gada 6. novembris. Skatīts: 2012. gada 8. novembris.
- ↑ «Lampre-Merida (LAM) – ITA». UCI World Tour. Union Cycliste Internationale. Arhivēts no oriģināla, laiks: 28.09.2013. Skatīts: 2013. gada 6. janvāris.
- ↑ Gregor Brown. «Scarponi joins Nibali on Astana, will lead 2014 Giro team». VeloNews (Competitor Group, Inc.), 2013. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 22. decembris.
- ↑ Richard Windsor. «Geraint Thomas lights up Tour of the Alps stage one as Michele Scarponi takes victory». Cycling Weekly (Time Inc. UK), 2017. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.
- ↑ Treniņā negadījumā dzīvību zaudējis «Giro d'Italia» uzvarējušais Skarponi
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mikēle Skarponi.
- ProCyclingStats profils (angliski)
- Cycling Archives profils (angliski)
- Cycling Quotient profils (angliski)
- CycleDatabase profils (angliski)