Mihalīna Supe
Mihalīna Supe (segvārds "Kaija", 1923—2022) bija nacionālās pretošanās kustības dalībniece Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandiera Pētera Supes jaunākā māsa.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1923. gada 1. janvārī Purvmalas pagastā mājās "Jaunais Dārzs" Vinca un Emīlijas Supes septiņu bērnu ģimenē.
Pēc Latgales okupācijas viņas brālis Pēteris Supe mežā pie Stompakiem nodibināja Latvijas nacionālo partizānu apvienību (LNPA), un Mihalīna 1945. gadā pievienojās brāļa vadītajai grupai. 1945. gada jūlijā čekisti nodedzināja Supes ģimenes rentes māju Viļakas pagasta Aizgalienā un nošāva viņu vecākus Vincu un Emīliju Supes. Kad 1946. gada 1. aprīlī arī brāli Pēteri Supi Jaungulbenes pagastā nošāva partizānu rindās iesūtīts NKVD aģents, viņa darbojās vairākās citās nacionālo partizānu grupās Viļakas apkārtnes mežos — gatavoja ēst, mazgāja un lāpīja drēbes. 1946. gada 9. septembrī nošāva viņas māsu Genovefu.[1] Pēc viņas drauga Arvīda Vīksniņa (“Jaunā”) nošaušanas Mihalīna Supe 1954. gada 26. aprīlī legalizējās, bet jau jūnijā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā stingrā režīma nometnē Vorkutlagā, no kura atbrīvoja 1961. gada 6. aprīlī. No Vorkutas Latvijā Mihalīna jeb Mikiņa atgriezās 1964. gadā, sameklēja dvīņumāsu Broņislavu Bauskā un sāka strādāt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā VDK noteikto amatu robežās — par virtuves strādnieci, bet patiesībā bija prasmīga pavāre.[2]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Mihalīnai Supei piešķīra nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, darbojās politiski represēto klubā "Rēta". Mūža nogali viņa pavadīja pansionāta "Derpele" Bauskas filiālē.[3]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes Goda zīme (1997)
- Viestura ordenis, IV šķira (2020)
Atmiņas
labot šo sadaļu- atmiņu grāmata „Tālā Purvmala sapņos sērst nāk …”
- Sanitas Reinsones grāmata "Meža meitas".
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti Uldis Neiburgs, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, 2020. gada 7. martā
- ↑ Mūžs kā leģenda Arhivēts 2022. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē. bauskasdzive.lv 29.03.2022
- ↑ Balvu rajona kultūrvēstures datu bāze