Johans VII Blankenfelds
Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (vācu: Johannes Blankenfeld, latīņu: Iohannes Blanckenfeldius; ap 1471—1527) bija Rīgas arhibīskaps (1524—1527). Izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhibīskapa absolūto varu, pretoties reformācijas kustībai un nonāca konfliktā ar Livonijas mestru Valteru fon Pletenbergu.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis ap 1471. gadu dižciltīga Berlīnes tirgotāja un birģermeistara ģimenē.
1499—1503. gadā studēja tieslietas Boloņas universitātē, ieguva doktora grādu. Ietekmējies no tā laika itāļu humānisma idejām.
1504—1509. gadā tieslietu profesors Leipcigas un Frankfurtes pie Oderas univesitātēs. 1509—1512. gadā bija vācu ķeizara kambartiesas asesors Vormsas galmā 1512—1514. gadā bija ģenerālprokurors pie Vācu ordeņa lielmeistara Albrehta I, vēlāk Vācu ordeņa un Brandenburgas firsta sūtnis pie pāvesta Romā.
1514. gadā pēc pāvesta Leo X vēlēšanās kļuva par Tallinas bīskapu. 1518. gadā kļuva par Tērbatas bīskapu.
1523. gadā kļuva par Rīgas arhibīskapa koadjuktoru. 1524. gadā pāvests Klements VII viņu pasludināja par Rīgas arhibīskapu.
1525. gadā nonāca konfliktā ar Livonijas ordeņa mestru Valteru Pletenbergu par ietekmi Livonijā. Pletenbergs aizstāvēja protestantus un vēlējās lielāku neatkarību no katoļu baznīcas. Kad viņš uzzināja, ka Jānis VII ir uzsācis sarunas ar Polijas karali Sigismundu I, viņš lika arhibīskapu apcietināt viņa rezidencē Raunas pilī.
1526. gada 10.-17. jūnijā Valmieras landtāgā viņš solīja atzīt mestru Valteru Pletenbergu par Rīgas arhibīskapijas protektoru un izgādāt viņam Vācu ordeņa lielmestra godu.
1527. gadā viņš devās uz Romu, bet pāvests viņu sūtīja uz Spāniju pie Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V.
1527. gada septembrī miris Spānijas pilsētā Torkvemadā no asinssērgas, kur arī apglabāts. Savā politiskajā testamentā norādīja, ka Livonijas iekārtu var glābt vienīgi vācu firstu iecelšana bīskapu amatos.
Dokumenti
labot šo sadaļu"Valters Pletenbergs, 41. Vācu ordeņa mestris tapa ievēlēts 1495.gadā. [..] Pletenberga laikā bija sekošie pēc kārtas Rīgas virsbiskapi: Miķelis Hildebrands, Rēveles pilsoņa dēls, Kaspars Linde, Jānis Blankfelds, Tomāss Šenings, Rīgas birģermeistara dēls, un beidzot Brandenburgas markgrafs Vilhelms, kuŗš bija 19. un beidzamais Rīgas virsbiskaps ordeņa laikā".
Skatīt arī
labot šo sadaļuPolitiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Reliģiskie amati un pozīcijas | ||
Priekštecis: Kristiāns Čerņekovs |
Tallinas bīskaps 1514—1525 |
Pēctecis: Georgs fon Tīzenhauzens |
Priekštecis: Kristiāns Bomhovers |
Tērbatas bīskaps 1518—1527 |
Pēctecis: Johans VI Bejs |
Priekštecis: Jaspers Linde |
Rīgas arhibīskaps 1524—1527† |
Pēctecis: Tomass Šēnings |