Metionīns

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C₅H₁₁NO₂S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.

Metionīns
L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula	C5H11NO2S
Molmasa	149,21 g/mol
Blīvums	1340 kg/m3
Kušanas temperatūra	281 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	-
Izoelektriskais punkts	5,41

Atrašanās dabā

Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.

Bioķīmiskā nozīme

Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.

Izmantošana

Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metionīns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)