Metionīns
ķīmisks savienojums
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.
| Metionīns | |
|---|---|
  L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C5H11NO2S |
| Molmasa | 149,21 g/mol |
| Blīvums | 1340 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 281 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,41 |
Atrašanās dabāLabot
Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
Bioķīmiskā nozīmeLabot
Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.
IzmantošanaLabot
Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.