Melnbaltais rumpucis
Melnbaltais rumpucis (Helvella leucomelaena, arī Dissingia leucomelaena, Acetabula leucomelaena un Paxina leucomelaena) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne. Pirmoreiz Latvijā uzieta 2020. gadā.[1]
| Melnbaltais rumpucis Helvella leucomelaena | |
|---|---|
_Nannf_206877.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina) |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae) |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Rumpuču dzimta (Helvellaceae) |
| Ģints | Rumpuči (Helvella) |
| Suga | Melnbaltais rumpucis (H. leucomelaena) |
 Melnbaltais rumpucis Vikikrātuvē | |
Taksonomija
labot šo sadaļuPie pirmās atrašanas sākotnēji Latvijā tika nosaukts pēc latīņu nosaukuma parauga par baltkāta vai baltkātiņa rumpuci, tomēr jau pēc mēneša nostabilizējās no vācu valodas tulkotais nosaukums "Melnbaltais rumpucis".
Index Fungorum un MycoBank par pareizo nosaukumu uzskata Dissingia leucomelaena.[2][3]
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu_Nannf_414150.jpg)
- Cepurīte: sākumā gandrīz lodes formas ar atveri virsotnē, vēlāk atveras līdz dziļa kausa formai, gluda vai vāji krunkota, maliņa atveroties stipri saplaisā. Iekšējās virspuses krāsa sākotnēji gandrīz balta, vēlāk melna sausā laikā, slapjā gaišāka līdz pelēkbrūnai, ārējā apakšpuse sākotnēji balta, vāki mataina, vecumā nomelnē, saglabājot gaišumu kātiņa apkaimē. Platums Latvijā atrastajiem eksemplāriem 1—3 cm,[1] vairāki citzemju avoti norāda lielākus izmērus (līdz 2—8 cm).[4] Mīkstums plāns (ap 1 mm), ar maigu smaržu un garšu.[5]
- Kātiņš: Bālgans, pelēcīgs vai brūngans, strups, dobumains, gareniski rievots, parasti iegremdēts zemē. Garums 1—4 cm, resnums 0,3—0,7 cm.
- Sporas: birumraksts balts, eliptiskas, gludas, ar vienu lielu eļļas pilienu, 20—25/11—13 µm.[4][5]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļu
Saprotrofs, iespējams, ka veido mikorizu. Aug retinātos baros sausos priežu mežos, smilšainās blīvās augsnēs pavasaros un vasarās.[1] Reti atrasts arī ganībās un lapu koku mežos, kaļķainā augsnē var būt arī sūnās.[4] Atrasta Eiropā un abās Amerikās,[6] kā arī Austrālijā un Japānā.[7][8]
Barības vērtība
labot šo sadaļu.jpg)
Šādas maza izmēra sēnes parasti tiek uzskatītas par neēdamām, turklāt daudzas rumpuču ģints sēnes tiek turētas aizdomās par bisīšu indes — giromitrīna klātbūtni. Tomēr daži avoti tās uzskata par ēdamām, bet lietojamām ar uzmanību.[9] Dažās valstīs, ieskaitot Čehiju, atrodas apdraudēto sugu sarakstā.[4]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuKelē rumpucis ir līdzīgs pēc krāsas, taču atšķirībā no zemē iegremdētā un īsā melnbaltā rumpuča kātiņa, Kelē rumpucim ir redzams krasi dzīslots kātiņš. Kausa rumpucis un Latvijā neatrastais Helvella costifera atšķiras ar to, ka to kātiņa dzīslas lielā garumā turpinās un zarojas uz cepurītes apakšdaļas, kamēr Kelē un melnkāta rumpucim tās turpinās tikai dažus milimetrus.[5]
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnbaltais rumpucis |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Sēnes.lv: Melnbaltais rumpucis
- ↑ Index Fungorum: Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf.
- ↑ MycoBank: Dissingia leucomelaena
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Biolib.cz: chřapáč kalíškovitý
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «California Fungi — Helvella leucomelaena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. janvārī. Skatīts: 2020. gada 10. jūnijā.
- ↑ Dissing H. (1966). "The genus Helvella in Europe with special emphasis on the species found in Norden". Dansk Botanisk Arkiv. 25: 1–172.
- ↑ GBIF map: Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf.
- ↑ GBIF map: Dissingia leucomelaena (Pers.) K.Hansen & X.H.Wang
- ↑ Journal of Bacteriology & Mycology: Antioxidant potantials of Helvella leucomelaena and Sarcosphaera coronaria