Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950. gados.[1] Mazais trušbandikuts mājoja Austrālijas vidienes un rietumdaļas tuksnešos.[2] Nav zināms, cik liela ir bijusi šīs sugas vēsturiskā izplatība, bet pirms izmiršanas tā bija endēma Gibsona un Lielā smilšu tuksneša suga, izplatības areālam sasniedzot Ziemeļu teritorijas dienvidaustrumus un Eira ezera baseina ziemeļdaļu.[3]
| Mazais trušbandikuts †Macrotis leucura (Thomas, 1887) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Infraklase | Somaiņi (Marsupialia) |
| Virskārta | Austrālijas somaiņi (Australidelphia) |
| Kārta | Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) |
| Dzimta | Trušbandikuti (Thylacomyidae) |
| Ģints | Trušbandikuti (Macrotis) |
| Suga | Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) |
| Izplatība | |
 Kādreizējais mazā trušbandikuta izplatības areāls | |
 Mazais trušbandikuts Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības labot šo sadaļu
Mazajam trušbandikutam bija kompakts, apaļīgs ķermenis ar arkveidā izliektu muguru, atgādinot jaunu trusēnu. Purniņš garš, smalks un smails, ausis garas un stāvas, līdzīgas truša ausīm, caur kurām dzīvnieciņš atvēsināja ķermeni. Priekškājas īsas un smalkas, trīs nagi sēpcīgi un labi attīstīti, bet pārējie divi sīciņi. Pakaļkājas bija izteikti garākas, ķepām bija tikai tīrs pirksti. līdzīgi kā ķenguriem, otrais un trešais pirksts bija saauguši kopā.[3] Aste gara, tieva un pūkaina, galā veidojot kuplu cekulu. Šai sugai dzimumu dimorfisms bija mazāk izteikts kā lielajam trušbandikutam — lai arī abi dzimumi bija apmēram vienādi lieli, tēviņi bija izteikti smagāki nekā mātītes.[4] Mazā trušbandikuta ķermeņa garums bija 200—270 mm, astes garums 120—170 mm, svars tēviņam 362—435 g, mātītei 310—312 g. Ausu garums apmēram 50—66% no ķermeņa garuma.[4]
Tā mīkstais, zīdainais kažociņš varēja būt gaišā smilšu krāsā vai pelēkbrūnā. Vasaras periodā kažokam nebija akotmatu.[4] Pavēdere un kājas bija gaišas, gandrīz baltas, ķepiņas gaiši rozīgas, bez matojuma. Aste balta ar šauru, pelēku vai melnu garenvirziena svītriņu, kas sniedzās pāri apmēram trešdaļai astes.[4] Mazajam trušbandikutam bija izteikta ķermeņa smaka, kāda, piemēram, nav lielajam trušbandikutam.[4] Mātītei uz vēdera ir soma, kas atveras uz aizmuguri.[3]
Uzvedība un barība labot šo sadaļu
Mazais trušbandikuts dzīvoja smilšanos un mālainos tuksnešos, kāpās ar nabadzīgu veģetāciju, zemiem kokiem un krūmiem.[2] Līdzīgi kā citi bandikuti mazais trušbandikuts bija naktīs aktīvs somainis, tam bija labi attīstīta oža un redze, piemērota redzēšanai tumsā. Tas bija visēdājs, kas galvenokārt pārtika no kukaiņiem (skudrām un termītiem), to kāpuriem, zirnekļiem, bet barojās arī ar sēklām, augu saknēm, augļiem, sīpoliem, sēnēm un ļoti maziem mugurkaulniekiem (daž'diem nelieliem grauzējiem).[5] Trušbandikutam nebija nepieciešams dzert ūdeni, nepieciešamo šķidrumu tas uzņēma ar barību. Ar priekšķepām rokot augsni, tas atrada barību un to uzlaizīja ar savu ļoti garo mēli.[6]
Pa dienu tas atpūtās paša izraktās alās, kuras sneidzās 2—3 metru dziļumā. Alas ieeja tika vaļīgi aiztaisīt ciet. Nelūktus ciemiņus tas centās padzīt, tiem kožot un cenšoties iebiedēt ar šņākšanu.
Vairošanās labot šo sadaļu
Mazais trušbandikuts varēja vairoties jebkurā gada mēnesī, bet visbiežāk tas notika laikā no marta līdz maijam. Parasti piedzima divi mazuļi, bet reizēm vareja būt arī viens vai trīs mazuļi.[3] Grūsnības periods ilga 21 dienu. Mātīte no jauna sapārojās pēc 50 dienām pēc dzemdībam. Mazuļi pēc dzimšanas ielīda soma un palika piestiprinājušies pie zīdekļa 70—75 dienas. Pēc izlīšanas no somas mazuļus māte turpināja zīdīt vēl 14 dienas.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Thylacomyidae - bilbies
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Macrotis leucura
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 EOL: Macrotis leucura
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Fauna of Australia: Thylacomyidae
- ↑ Hedley Herbert Finlayson (1935). On mammals from the Lake Eyre Basin. Part 2. The Peramelidae.
- ↑ Gordon, Greg (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 846–849. ISBN 0-87196-871-1.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais trušbandikuts.