Baltactiņas jeb briļļuputni (Zosterops) ir lielākā baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) ģints, kas apvieno 90 dziedātājputnu sugas.[1] Dažas no tām mūsdienās ir izmirušas.[1] Sastopamas Āfrikas tropu ekozonā, Indomalajā un Austrālāzijā.[2]

Baltactiņas
Zosterops (Vigors & Horsfield, 1827)
Melnpieres baltactiņa (Zosterops atricapilla)
Melnpieres baltactiņa (Zosterops atricapilla)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaBaltactiņu dzimta (Zosteropidae)
ĢintsBaltactiņas (Zosterops)
Baltactiņas Vikikrātuvē

Izskats labot šo sadaļu

 
Bērsānu baltactiņa (Zosterops erythropleurus)

Baltactiņas ir nelieli, kompakti dziedātājputni ar noapaļotiem, īsiem spārniem, vidēji garu, taisnstūrveida asti un spēcīgām kājām. Knābis īss un smails. Ķermeņa garums 8—15 cm. Kā jau ģints nosaukums norāda, lielākajai daļai sugu ap acīm ir smalku spalviņu, balts gredzens. Apspalvojums visbiežāk olīvzaļš vai dzeltens, pavēdere pelēka vai balta.[2][3][4]

Uzvedība labot šo sadaļu

Ārpus vairošanās sezonas baltactiņas ir ļoti sabiedriskas un uzturas lielos baros. Barojas ar kukaiņiem, nektāru un dažādiem augļiem. Ligzda novietota kādā kokā. Dējumā vidēji 2—4 gaiši zilas olas bez raibumiem.[2]

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Austrumu baltactiņa (Zosterops palpebrosus)
 
Dzeltenā baltactiņa (Zosterops nigrorum)
 
Javas baltactiņa (Zosterops flavus)
 
Kāpzemes baltactiņa (Zosterops virens)
 
Oranžas baltactiņa (Zosterops pallidus)
 
Sudrabactiņa (Zosterops lateralis)
 
Šrilankas baltactiņa (Zosterops ceylonensis)
 
Zaļmuguras baltactiņa (Zosterops xanthochroa)

Baltactiņu ģints (Zosterops)

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu