Matveida glīvene
Matveida glīvene (latīņu: Potamogeton trichoides) ir glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama visā Eiropā (atskaitot Skandināviju) un dažviet Āfrikā un Āzijā. Latvijā matveida glīvene ir sastopama ļoti reti, tikai valsts austrumu — dienvidaustrumu daļā, centrālajā daļā. Augs veido grupas stāvošos ūdeņos: ezeros un dīķos. Neparasta ir šīs retās sugas sastopamība arī visai piesārņotos ūdeņos. Daugavā aug lēni plūstošā ūdenī — galvenokārt HES ūdenskrātuvēs.
| Matveida glīvene Potamogeton filiformis (Cham. et Schltdl.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Matveida glīvene (Potamogeton trichoides) |
 Matveida glīvene Vikikrātuvē | |
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuMatveida glīvene ir daudzgadīgs, 10—70 cm garš lakstaugs, kurš aug pilnīgi iegremdēts. Stublājs ir ieapaļš, tievs un zarots. Lapas ir šauri lineāras, sarveidīgas, 2—5 cm garas, 0,05—0,1 cm platas, tās gals ir gari nosmailots. Lapai ir labi saskatāma vidējā (galvenā) dzīsla, mazliet sliktāk redzamas divas lokveidīgas sāndzīslas, kas lapas galā savienojas ar galveno dzīslu. Šķērsdzīslu nav. Pielapes ir brīvas, sīkas (garumā 0,5—1 cm), smailas. Ziedu vārpā, kura ir 0,5—0,8 cm gara, parasti ir 3—6 ziedi, vārpai ir 1—2 cm garš kāts. Auglis ir ieapaļš, aptuveni 0,2 cm garš riekstiņš ar īsu, taisnu knābi un paugurainu šķautni. Zied jūlijā, augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «matveida glīvene - Potamogeton trichoides Cham. et Schltdl. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-10.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Matveida glīvene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)