Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta[1] pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.
Maskarēnu žņaudzējčūskas Bolyeriidae, (Hoffstetter), 1946) | |
---|---|
Raundas boa (Casarea dussumieri) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
Dzimta | Maskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae) |
Sinonīmi | |
| |
Maskarēnu žņaudzējčūskas Vikikrātuvē |
Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.[2]
Izskats
labot šo sadaļuNelielas, slaidas čūskas, kuru maksimālais zināmais garums ir 1,3 m. To 1977. gadā datēja Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests.[3][4] Čūsku augšžokļa kauls sadalīts divās savstarpēji kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi Maskarēnu žņaudzējčūskām.
Izplatība
labot šo sadaļuLīdz kolonizācijai apdzīvoja Maurīciju un tuvējās saliņas. Saglabājās tikai Raundā. Čūsku izmiršanas cēlonis bija to dabiskās dzīvesvides izzušana, kā arī postošā invazīvo sugu, it sevišķi zālēdāju trušu, visēdāju cūku un pelēko žurku darbība.
Sistemātika
labot šo sadaļu- ģints Bolyeria
- Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata)[5]
- ģints Casarea
- Raundas boa (Casarea dussumieri)[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979., 114. lpp.
- ↑ Bolyeria multocarinata, Sarkanā grāmata
- ↑ Splitjaws Snakes
- ↑ The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Keel-scaled Boa; boa de I'le Ronde, page 15. ISBN 978-999493802-5
- ↑ Bolyeria multocarinata Reptiļu datubāze
- ↑ Casarea dussumieri Reptiļu datubāze
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskarēnu žņaudzējčūskas |
Literatūra
labot šo sadaļu- Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. 1981