Marija Ujeviča-Galetoviča
Marija Ujeviča-Galetoviča (horvātu: Marija Ujević-Galetović; dzimusi 1933. gada 20. oktobrī; mirusi 2023. gada 13. martā)[1] bija horvātu skulptore un gleznotāja. Dzīvoja un strādāja Zagrebā.
| Marija Ujeviča-Galetoviča Marija Ujević-Galetović | |
|---|---|
| Dzimusi |
1933. gada 20. oktobrī.svg){kind=small} Zagreba, Dienvidslāvija (tagad  Horvātija) |
| Mirusi | 2023. gada 13. martā (89 gadu vecumā) |
| Tautība | horvātiete |
| Nozares |
Tēlniecība Glezniecība |
.jpg)
Daiļrade
labot šo sadaļuMarijas Ujevičas-Galetovičas darbi galvenokārt ir portreti un statujas. Viņa studēja tēlniecību Centrālajā mākslas un dizaina skolā Londonā. Kopš 1987. gada Ujeviča-Galetoviča bija pasniedzēja Zagrebas Tēlotājmākslas akadēmijā, kur 1995. gadā viņa ieguva profesores titulu. Turklāt viņa bija arī aktīva Horvātijas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekle.[2]
Marija Ujeviča-Galetoviča ir vairāku ārējo un iekšējo publisko skulptūru autore daudzās Horvātijas un bijušās Dievidslāvijas pilsētās: Viroviticā, Vrsarā, Zagrebā, Marija-Bistricā, Siņā, Cresā, Rijekā, Osijekā, Labinā, Visoko, Bihačā un Novisadā. Vislabāk pazīstami ir šādi viņas publiskie darbi: Miroslava Krležas piemineklis Osijekā, Miroslava Krležas piemineklis Zagrebā, Augusta Šenoa piemineklis Zagrebā, Skrējēja skulptūra Savas upes krastmalā Zagrebā, Frančesko Patrici piemineklis Cresā, Jakova Gotovaca piemineklis Osorā un Sterija-Popoviča piemineklis Novisadā.[3].
Marijai Ujevičai-Galetovičai ir bijušas daudzas personālās izstādes Horvātijā un aiz tās robežām, ieskaitot izstādes galerijā "Forums" (Zagreba, 1980 un 1982), galerijā Sebastjans (Dubrovnika, 1981), galerijā Sebastjans (Belgrada, 1984), Ex Granai della Repubblica a Zitellelle (Venēcija, 1991), Francijas akadēmijā Romā Mediči villā (Roma, 1991), HDLU (Zagreba, 2005), Horvātijas vēstniecībā Itālijā (Roma, 2009) un galerijā Močibobs (Zagreba, 2010).
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Prēmija par Zemnieku sacelšanās pieminekļa projektu (Zagreba, 1970).
- Prēmija par Kozaras pieminekļa projektu (Sarajeva, 1971).
- Pirmā godalga par Augusta Cesareca pieminekļa projektu (Zagreba, 1973).
- Prēmija par Miroslava Krležas pieminekli.
- Zagrebas salona prēmija (Zagreba, 1982).
- Horvātijas skulptūras trīsgadu prēmija (Zagreba, 1986).
- Prēmija par Augusta Šenoa pieminekli (Zagreba, 1987).
- Zagrebas pilsētas prēmija (Zagreba, 1989).
- Zagrebas salona prēmija (Zagreba, 1990).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Umrla kiparica Marija Ujević-Galetović». vecernji.hr (horvātu). 2002. gada 26. februāris. Skatīts: 2023. gada 9. jūlijā.
- ↑ Croatian Academy of Sciences and Arts Official Website Arhivēts 2011-07-21 Wayback Machine vietnē., (accessed, 21/02/2011).
- ↑ Dugandžija, Mirjana. «'Sve što znam o Evi' - Aktovi Marije Ujević» ["All I know about Eve" - Marija Ujević nudes] (Croatian). Nacional, 2002. gada 26. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2 июля 2012. Skatīts: 26 марта 2018.
Papildu literatūra
labot šo sadaļu- Banov, Ivo Šimat, Marija Ujević Galetović (Kontura, 2007).
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Ujeviča-Galetoviča.
