Marī Eižens Debenī (franču: Marie-Eugène Debeney; dzimis 1864. gada 5. maijā[1], miris 1943. gada 6. novembrī[2]) bija Francijas armijas ģenerālis, kurš piedalījās Pirmajā pasaules karā. Ģenerālis Debenī komandēja korpusu Sommas kaujā 1916. gadā, pēc tam 1917. gada otrajā pusē kalpoja par Francijas virspavēlnieka Filipa Petēna štāba priekšnieku. Vēlāk viņš komandēja Pirmo armiju, kurai, cīnoties kopā ar Britu impērijas spēkiem, bija svarīga loma mobilajās kaujās 1918. gadā, tostarp Amjēnas kaujā un Hindenburga līnijas pārraušanā.

Marī Eižens Debenī
Marie-Eugène Debeney
Ģenerālis Debenī 1924. gadā
Ģenerālis Debenī 1924. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 5. maijā
Burganbresa, Francijas Otrā impērija
(tagad Karogs: Francija Francija)
Miris 1943. gada 6. novembrī (79 gadi)
Burganbresa, Višī Francija Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Dzīvesbiedre Marija Karolīna Lakomba
Militārais dienests
Dienesta pakāpe divīzijas ģenerālis (général de division)
Dienesta laiks 1884 – 1930
Valsts Francijas Otrā impērija
Struktūra Francijas armija
Komandēja 57. un 25. kājnieku divīzija
7.armija
XXXVIII un XXXII armijas korpuss
1.armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Goda Leģiona ordenis
Kara medaļa (Francija)
1914-1918 Kara krusts
Lāčplēša Kara ordenis (1. šķira)
Medaļa "Par izcilu dienestu"
Akadēmiskais palmu ordenis
Virtuti Militari
Izglītība Sensīras militārā akadēmija
Ģenerālštāba akadēmija
Cits darbs universitātes profesors

Vēlāk Debenī 20. gadsimta 20. gados ieņēma svarīgu posteni Francijas armijas Ģenerālštāba priekšnieka amatā.

Ģenerālis Debenī apbalvots ar daudziem Francijas un citu valstu militārajiem apbalvojumiem, piemēram 1922. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas augstāko militāro ordeni Lāčplēša kara ordeni (1.šķira).[3]

Militāro izglītību ieguvis Sensīras militārajā akadēmijā (1886) un Ģenerālštāba akadēmijā (1909). Viņš dienēja jēgeru vienībās. Kopš 1911. gada Ģenerālštāba akadēmijas taktikas profesors. Sekojošā pirmā pasaules kara dalībnieks komandēja 57. un 25. kājnieku divīziju, kuras priekšgalā izcēlās Verdenas kaujā. No 1916. gada Debenī bija XXXVIII un pēc tam XXXII armijas korpusa komandieris. No 1916. gada 19. decembra līdz 1917. gada 4. maijam viņš komandēja 7. armiju Elzasā, pēc tam dienēja par virspavēlnieka štāba priekšnieku ziemeļos un ziemeļaustrumos. No 1917. gada 21. decembra 1. armijas komandieris. Vācu ķeizara armijas pavasara ofensīvas laikā viņa armija cieta smagu sakāvi Sommas kaujā. 1918. gada beigās iecelts par Augstākās militārās padomes locekli. No 1919. līdz 1924. gadam viņš bija Francijas armijas Ģenerālštāba akadēmijas vadītājs. Tad līdz 1930. gadam bija armijas ģenerālštāba priekšnieks un vadīja Francijas armijas reorganizāciju. Memuāru “Karš un cilvēks” (1937) autors.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Michel Mourre, Dictionnaire d'histoire universelle, Éditions universitaires, 1968.
  • Gérard Géhin et Jean-Pierre Lucas, « Debeney, Marie-Eugène » in Dictionnaire des généraux et amiraux français de la Grande Guerre (1914-1918) : Tome 1, A-K, Paris, Archives et Culture, 2008, 704 p. (ISBN 978-2350770703).
  • Michel Wattel et Béatrice Wattel (préf. André Damien), « Debeney, Marie-Eugène » in Les Grand’Croix de la Légion d’honneur : De 1805 à nos jours, titulaires français et étrangers, Paris, Archives et Culture, 2009, 701 p. (ISBN 978-2-35077-135-9).
  1. Government of the French Republic. «Birth certificate of Debeney, Marie Eugène». culture.gouv.fr (French). Skatīts: 2020. gada 29. septembris.
  2. Government of the French Republic. «Death certificate of Debeney, Marie Eugène». culture.gouv.fr (French). Skatīts: 2020. gada 29. septembris.
  3. «L.k.o.k. biogrāfija». http://www.lkok.com. Skatīts: 2024. gada 9. novembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu