Mangaļu jūrskola

Mangaļu jūrskola (krievu: Магнусгофское мореходное училище дальнего плавания) bija jūrskola, kas no 1876. līdz 1915. gadam darbojās Mangaļu pagasta Rīnūžos. Pēc audzēkņu skaita Mangaļu jūrskola bija lielākā jūrskola Krievijas Impērijā. Jūrskolas priekšnieki bija Jānis Breikšs un Alfrēds Žagers.^[1]

Vēsture

Jūrskola dibināta 1876. gadā blakus Daugavgrīvas Baltajai baznīcai pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma, kas tolaik bija Krievijas Impērijas Jūrniecības attīstības biedrības sekretārs. Par šo notikumu Krišjāns Valdemārs rakstīja laikrakstā "Baltijas Vēstnesis": "19. martā š. g. no Visaugstākā Kunga un Ķeizara ir apstiprināta jauna jūrasskola Mangaļmuižas draudzē Rīnužciemā, pretī Dinamindei, Daugavas malā. Šī jau priekš trīs gadiem sadomātā un tagad apstiprinātā skola dabūs ikgadus 1000 rubļus no kroņa - priekš lones grāmatām un instrumentiem. Mangaļmuižas pagasts gādās par korteli, siltumu utt. Mācība skolniekiem taps dota bez maksas; jūras ziņas taps mācītas latviešu un vācu valodā, skatot pēc tam, kuru valodu saprot. Virsskolmeistaram ir jāprot gruntīgi abas šīs valodas. No minētiem 1000 rubļiem nodomāti līdz 300 rubļu priekš īpašām stundām, lai skolnieki cik necik iepazītos ar angļu un krievu valodām. Skološana notiks tikai ziemas laikā un tādā pašā vīzē kā Ainažos, kur latvieši un igauņi vien mācās un par slavētiem jūrniekiem top. Ainažos skolnieku skaitlis nereti līdz piecdesmit cilvēku, lai gan mazā ciemiņā Ainažos maz ļaužu dzīvo. Tad nu jācerē, ka Rīnužciemā skolnieku skaits nebūs mazāks, un Mangaļmuižas pagasts neliegsies iegādāt priekš skolas labas rūmes."^[2] Pēc Valdemāra ieteikuma par skolas vadītāju tika apstiprināts Jānis Breikšs.

1891. gadā to pārveidoja par 3. kategorijas jūrskolu un sagatavoja tālbraucējus kapteiņus. Pēc 1902. gada Mangaļu jūrskola darbojās kā tālbraucēju jūrskola ar pievienotu sagatavošanas jūrskolu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, jūrskolu 1915. gadā evakuēja uz Rostovu pie Donas, tad uz Gelendžiku, kur Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gadā to slēdza. Jūrskolas ēka nodegusi kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Vecmīlgrāvī izveidoja Rīgas jūras zvejniecības tehnikumu.

Skolotāji (1907)

Jānis Breikšs, Andrejs Verners, Alfreds Žagars, Ēriks Breikšs, Kārlis Rudze, Ernests Kalniņš, Boriss Vītoliņš.^[3]

Literatūra

Latvijas Jūrniecības vēsture. Rīga, 1998.
Aigars Miklāvs (2000). Mangaļu jūrskolai - 125. Dabas un vēstures kalendārs 2001. Rīga: Zinātne, 118-121 lpp.

Atsauces

↑ zudusilatvija.lv
↑ Daugavgrīvas Baltā Evaņģēliski luteriskā draudze^{[novecojusi saite]}
↑ Rīgas apriņķa priekšnieka Platona Žilinska ziņojums Vidzemes guberņas žandarmērijas pārvaldes priekšniekam par stāvokli apriņķa lauku pagastos 1907. gada 4. septembrī^{[novecojusi saite]} no: Latvijas Vēstures institūta Žurnāls, 2017 Nr. 1 (102) - 140 lpp.

Koordinātas: 57°02′12″N 24°05′00″E / 57.03667°N 24.08333°E / 57.03667; 24.08333

[1] zudusilatvija.lv

[2] Daugavgrīvas Baltā Evaņģēliski luteriskā draudze^{[novecojusi saite]}

[3] Rīgas apriņķa priekšnieka Platona Žilinska ziņojums Vidzemes guberņas žandarmērijas pārvaldes priekšniekam par stāvokli apriņķa lauku pagastos 1907. gada 4. septembrī^{[novecojusi saite]} no: Latvijas Vēstures institūta Žurnāls, 2017 Nr. 1 (102) - 140 lpp.

[1]

[2]

[3]