Mandrili
Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas. Mandrilu tuvākie radinieki ir paviāni un nesenā pagātnē tika sistematizēti paviānu ģintī kā viena suga. Mandrilu sugas mājo Āfrikas centrālajā daļā, no Kongo dienvidiem līdz Nigērijas austrumiem. Sugu izplatību nodala Sanagas upe Kamerūnā. Uz ziemeļiem no šīs barjeras mājo drils, bet uz dienvidiem mandrils.[1]
| Mandrili Mandrillus (Ritgen, 1824) | |
|---|---|
 Mandrils (Mandrillus sphinx) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Apakšdzimta | Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) |
| Cilts | Paviānu cilts (Papionini) |
| Ģints | Mandrili (Mandrillus) |
 Mandrili Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Mandrilu abām sugām ir biezs un garš apmatojums. To purna daļa ir pagarināta, bez apspalvojuma. Visā purna garumā stiepjas krāsaini vaigu maisi. Mandrilu tēviņiem tie ir zili ar sārtu degunu, bet driliem tie ir melni, kā arī deguns ir melns. Ķermeņa apmatojums ir pelēkbrūnā krāsā. Abām sugām ir arī koša sēžas tulzna: mandrilam gaiši zila, bet drilam sarkana.[2]
Tēviņi ir izteikti lielāki un masīvāki nekā mātītes. Abu sugu tēviņi vidēji sver apmēram 32 kg, mātītes 12 kg.[1] Mandriliem ir vislielākās augumu atšķirības starp dzimumiem no visām primātu sugām.[1] Piemēram, ilkņi tēviņam ir 4,5 cm gari, mātītei 1 cm.[1]
Uzvedība
labot šo sadaļuMandrili galvenokārt uzturas un barojas uz zemes, lai gan kokā pavada vairāk laika nekā paviāni, un spēj baroties meža visos līmeņos, koku lapotni ieskaitot.[1] Mandrili pārvietojas lēnām gan uz zemes, gan kokos. Abas sugas pamatā uzturas lietus mežos, lai gan reizēm ieklejo arī atklātā ainavā. Nakti mandrili pavada kokā, turklāt viņi nakšņo katru nakti citā vietā. Visas aktivitātes notiek tikai gaišajā diennakts laikā.[1]
Mandrili ir visēdāji un barojas ar sēklām, augļiem, koku lapām, ziediem, sēnēm, gliemežiem, zirnekļiem, skorpioniem, kukaiņiem, putniem un to olām. Retākos gadījumos barībai tiek izmantoti bruņurupuči, vardes, žurkas un ciršļi. Ir novērots, ka reizēm mandrili nomedī antilopju mazuļus.[1]
Vairošanās
labot šo sadaļuTā kā mandrili savvaļā ir grūti novērojami, faktu materiāls par vairošanās ieradumiem ir trūcīgs. Mandrili dzimumbriedumu sasniedz apmēram 4 gadu vecumā, tomēr tēviņi pāroties sāk apmēram 12 gados, sasniedzot fiziskā spēka briedumu.[1] Sākoties vairošanās sezonai, pirmās sapārojas augstākā hierarhijas ranga mātītes.
Grūsnības periods ilgst 175 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan reizēm piedzimst dvīņi.[3] Dzīves ilgums ir apmēram 28 gadi.
Sistemātika
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Primate Info Net: Mandrillus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. septembrī. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijā.
- ↑ А. Э. Брэм, «Жизнь животных», т.1, Москва, Терра, 1996
- ↑ «ARKive: Drill (Mandrillus leucophaeus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 1. augustā.