Mandžūrijas līdzenums, arī Ziemeļaustrumu Ķīnas līdzenums (ķīniešu: 東北平原, piņjiņs: Dōngběi Píngyuán) vai Sunliao līdzenums (ķīniešu: 松辽平原, piņjiņs: Sōngliáo Píngyuán)[1] ir plašs līdzenums Ķīnas ziemeļaustrumos starp Lielo Hinganu rietumos Mazo Hinganu ziemeļos un Čanbaišaņu austrumos, un stiepjas dienvidos līdz Bohai jūras Liaodunas līcim. Līdzenumā plūst divas lielas upes — Liaohe dienvidu daļā un Sunhuadzjana ziemeļu daļā. Līdzenumu klāj biezs alūvija un jūras nogulumu slānis. Vidējais augstums nepārsniedz 100 m dienvidu daļā un 200 m ziemeļu daļā. Līdzenums tradicionāli tiek iedalīts trīs daļās: Liaohes līdzenums Liaohes baseinā, Sunneņas līdzenums Sunhuadzjanas vidusteces un tās pietekas Naņdzjanas baseinā un Saņdzjanas līdzenums Sunhuadzjanas, Usuri un Amūras satekā.

Mandžūrijas līdzenums
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Ķīna Ķīna
Garums 1000 km
Platums līdz 400 km
Platība 350 000 km2
Augstums 20—50 m
Pilsētas Aņšaņa, Čančuņa, Harbina
Koordinātas 45°N 125°E / 45°N 125°E / 45; 125Koordinātas: 45°N 125°E / 45°N 125°E / 45; 125
Mandžūrijas līdzenums (Ķīna)
Mandžūrijas līdzenums
Mandžūrijas līdzenums

Mandžūrijas līdzenums ir intensīvas lauksaimniecības reģions, šeit audzē galvenokārt soju, sorgo, graudaugus, cukurbietes, rapsi. Līdzenumā ir Naftas un akmeņogļu atradnes. Lielākās pilsētas ir Aņšaņa, Čančuņa, Dacjina, Fušuņa, Fusjiņa, Harbina, Dzjiliņa, Cicikara un Šeņjana.

  1. «Sunļao». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 665. lpp.