Tarbozauri (latīņu: Tarbosaurus) ir tiranozauru dzimtas zauriegurņa dinozauru ģints. Tie dzīvoja tagadējās Āzijas teritorijā vēlā krīta periodā (pirms aptuveni 70—65 miljoniem gadu). Ģints vienīgā suga ir Tarbosaurus bataar. Sugu pirmais aprakstīja krievu paleontologs Jevgēnijs Malejevs 1955. gadā. Vēlāk aprakstītās citas sugas izrādījās šīs vienīgās sugas pārstāvji. Tarbozauru paliekas tika atrastas Mongolijas, Ķīnas un Krievijas augšējā krīta nogulumos. Tarbozauri dzīvoja mūsdienu Gobi tuksneša teritorijā kopā ar citiem plēsējiem - alioramiem. Zinātnieki uzskata, ka abas plēsīgās sugas sadzīvoja, jo tām bija dažādi barošanās režīmi. Tarbozauri medīja lielākus dzīvniekus, nekā aliorami. Tarbozaurs bija tuvākais visiem pazīstamā Ziemeļamerikas tiranozaura radinieks. Reizēm tos abus iedala vienā ģintī. Par tarbozaura un tiranozaura attālo senci uzskata 2009. gadā Gobi tuksnesī atrasto dinozauru - raptoreksu.

Tarbozaurs
Tarbosaurus
Mākslinieka skatījums uz to, kāds varētu izskatīties tarbozaurs
Mākslinieka skatījums uz to, kāds varētu izskatīties tarbozaurs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlaseRāpuļi (Sauropsida)
VirskārtaDinozauri (Dinosauria)
KārtaZauriegurņa dinozauri (Saurischia)
ApakškārtaTeropodi (Theropoda)
DzimtaTyrannosauridae
ĢintsTarbozauri (Tarbosaurus)
Sinonīmi
  • Maleevosaurus
  • Jenghizkhan
  • ? Chingkankousaurus
  • ? Shanshanosaurus
Iedalījums

Pagaidām ir atklāta tikai viena šīs ģints suga

  • T. bataar
Tarbozaurs Vikikrātuvē

Pieaugušie tarbozauri bija garumā līdz 12 metriem. Pieaugušo īpatņu skeleti un kauli ir reti sastopami. Biežāk tiek atrasti jaunu īpatņu galvaskausi un skeleti, kuru garums nepārsniedz 5 metrus.


Tarbozaura salīdzinājums ar cilvēku.