Makstainais grīslis
Mekstainais grīslis (latīņu: Carex vaginata) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, tostarp nereti Latvijas teritorijas purvainās un aizaugošās pļavās, mitros mežos, mežmalās un krūmājos.[1]
| Makstainais grīslis Carex vaginata (Tausch) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Makstainais grīslis (Carex vaginata) |
 Makstainais grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuMakstainais grīslis ir daudzgadīgs, 20-50 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir ļoti īss knābītis.
Augs viss ir dzeltenīgi zaļš un veido paskraju, nelielu ceru. Stublājs ir stāvs, sīkrievains, aplapots pie pamata un uz stublāja ir pāris nelielas lapas. Lapas ir dzeltenzaļas, 0,3-0,5 cm platas, daudz īsākas nekā stublājs. Ziedkopas galotnē ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās ir 2-3 diezgan attālu novietotas skrajas, kātainas, stāvas un cilindriskas sievišķo ziedu vārpiņas, kur katrā ir aptuveni 5-12 ziedi. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa ir īsāka nekā vārpiņa, ar līdz 3 cm garu, augšdaļā paplašinātu maksti. Pūslītis ir dzeltenzaļš, gluds, olveidīgs, bez dzīslojuma, strauji sašaurināts īsā, mazliet liektā, divzobainā knābītī. Augļa pūslīša segplēksne ir tumšbrūna, olveidīgi rombiska, ar zaļu joslu vidū, daudz īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās, jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «makstainais grīslis - Carex vaginata Tausch - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-08.