Maksimiliāns I Hābsburgs

Maksimiliāns I (vācu: Maximilian I., franču: Maximilien Ier; dzimis 1449. gada 22. martā, miris 1519. gada 12. janvārī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1493. gada līdz savai nāvei, kā arī Burgundijas hercogs no 1477. līdz 1482. gadam. Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha III dēls, tēva pēdējos desmit dzīves gadus valdīja kopā ar viņu. Būtiski palielināja Hābsburgu ietekmi visā Eiropā gan karojot, gan laulību politikas rezultātā.

Maksimiliāns I Maximilian I.
Romiešu karalis (Romanorum Rex)
Amatā 1486. gada 12. februāris — 1519. gada 12. janvāris
Priekštecis	Frīdrihs III Hābsburgs
Pēctecis	Kārlis V Hābsburgs
Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs
Amatā 1493. gada 19. augusts — 1519. gada 12. janvāris
Priekštecis	Frīdrihs III Hābsburgs
Pēctecis	Kārlis V Hābsburgs
Burgundijas hercogs
Amatā 1477. gada 5. janvāris — 1482. gada 27. marts
Priekštecis	Burgundijas Marija
Pēctecis	Felipe I Hābsburgs
Dzimšanas dati	1459. gada 22. martā Vīnerneištate, Austrijas erchercogiste (tagad Austrija)
Miršanas dati	1519. gada 12. janvārī Velsa, Austrijas erchercogiste (tagad Austrija)
Apglabāts	Vīnerneištate, Austrija
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Frīdrihs III Hābsburgs
Māte	Portugāles Eleonora (Eleonore Helena von Portugal, Avisas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)	Burgundijas Marija (Marie de Bourgogne, Valuā dinastija), Betaņas Anna (Anne de Bretagne, Monforu diastija) (laulības anulētas); Bjanka Marija Sforca (Bianca Maria Sforza, Sforcu dinastija)
Bērni	Felipe I Hābsburgs; Austrijas Margarēte
Reliģija	kristietība

Caur savu sievu Burgundijas Mariju ieguva Burgundijas hercogistes zemes (apmēram mūsdienu Francijas Franškontē reģions un Benilukss). Uz Burgundiju pretendēja arī Francija karalis Luijs XI, savstarpēja kara rezultātā Burgundija tika sadalīta starp Franciju un Hābsburgiem, un tika likti pamati Hābsburgu valdīšanai Nīderlandē.

1486. gada 16. februārī Maksimiliāns Frankfurtē tika ievēlēts par Romiešu karali (Romanorum Rex), bet 1486. gada 9. aprīlī Āhenē kronēts par imperatoru.

1495. gadā vadīja reihstāgu Vormsā, kurā pieņēma Impērijas reformu (Reichsreform). Reformu nepieņēma Vecā Šveices konfederācija un tas bija viens no iemesliem, 1499. gada Švābijas karam. 1499. gada 22. jūlijā Maksimiliāns I zaudēja Dornahas kaujā, kuras rezultātā Šveice izstājās no Svētās Romas impērijas un lika pamatus mūsdienu Šveices valstij.

1494. gada 16. martā Maksimiliāns apprecēja Milānas hercoga meitu Bjanku Mariju Sforcu, kas deva iemeslu iejaukties Itālijas lietās, un sākās Itālijas kari, kuri ar pārtraukumiem turpinājās līdz 1559. gadam.

Apprecinādams savu dēlu Filipu I ar Spānijas karalieni Huanu I, sauktu par Trako, Maksimilians I lika pamatus Hābsburgu Spānijas atzaram. Rezultātā Maksimiliana I mazdēls Kārlis V kļuva gan par Spānijas, gan Svētās Romas impērijas valdnieku.

1515. gadā Maksimiliāns I Pirmajā Vīnes kongresā tikās ar Bohēmijas un Ungārijas karali Vladislavu II un Polijas karali Sigismundu I Veco. Lai stiprinātu savstarpējās saites, tika nolemts, ka Maksimiliāna mazmeita Austrijas Marija apprecēs Vladislava II dēlu, nākamo karali Ludviku, bet Vladislava II māsa Bohēmijas un Ungārijas Anna apprecēs Maksimiliāna I dēlu Ferdinandu. Kad 1526. gada Mohāčas kaujā pret Suleimanu I krita Ungārijas karalis Ludviks, par Bohēmijas un Ungārijas valdniekiem kļuva Hābsburgi, liekot pamatus Austroungārijai.

Maksimilāns I atbalstīja zinātni un mākslu, un bija viens no pirmajiem renesanses kustības atbalstītājiem vācvalodīgajās zemēs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksimiliāns I Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)