Makreļhaizivjveidīgās
Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta. Tajā ir 7 mūsdienās dzīvojošu sugu dzimtas. Šī kārta apvieno vienas no vispazīstamākajām un dīvainākajām haizivju sugām pasaulē, piemēram, lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) un rūķuhaizivs (Mitsukurina owstoni). Visas sugas dzīvo tikai okeānos un jūrās, un tās ir sastopamas gan piekrastē, gan tālu okeānā. Makreļhaizvjveidīgās sugas mīt Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā.[1]
| Makreļhaizivjveidīgās Lamniformes (Berg, 1958) | |
|---|---|
 Lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Skrimšļzivis (Chondrichthyes) |
| Apakšklase | Plātņžauņi (Elasmobranchii) |
| Virskārta | Haizivis (Selachimorpha) |
| Kārta | Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) |
 Makreļhaizivjveidīgās Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Makreļhaizivjveidīgās sugas ir ļoti dažādas. Mazākā kārtas suga ir krokodīlhaizivs (Pseudocarcharias kamoharai), kuras ķermeņa garums ir apmēram 1,1 metrs. Lielākā ir milzu haizivs (Cetorhinus maximus), kas sasniedz 9,8 metru garumu. Milzu haizivs ir otra lielākā haizivs pasaulē, nākamā aiz vaļhaizivs (Rhincodon typus).[1]
Makreļhaizivīm ir 2 stīvas muguras spuras bez stariem un anālā spura. Tām ir 5 žaunu loki, no kuriem divi pēdējie var atrasties virs krūšu spurām vai tieši pie krūšu spuru pamatnes.[2] Aiz katras acs atrodas pa vienai mazai šļāktuvītei (spiraculum). Šīs kārtas haizivju sugu acīm nav trešā plakstiņa (nictare) un mutes kaktiņi atrodas tālu aiz acīm.[1] Augšžokļa zobu rindas zobi veido tā saukto makreļhaizivju zobu rindas paternu - lieli priekšzobi, blakus katrā pusē priekšzobiem pa vidējam zobam, kas ir nedaudz mazāki, seko palieli sānu zobi, aiz kuriem atrodas mazi aizmugurējie zobi. Makreļhaizivis vairojas iznēsājot olas olvadā. Attīstījušies embriji olvadā barojas ar neapaugļotajām olām.[1]
Uzvedība un barošanās
labot šo sadaļuLielākā daļa makreļhaizivjveidīgo sugu ir aktīvas un ļoti plēsīgas, dažas no tām ir cilvēkiem bīstamas. Kārtas zinātniskais nosaukums cēlies no Sengrieķu mitoloģijas tēla Lamia - šausmīgā, čūskai līdzīgā briesmoņa, kuram garšo cilvēku gaļa. Dažas makreļhaizivis, piemēram, milzu haizivs un lielmutes haizivs (Megachasma pelagios) barojas ar zooplanktonu, filtrējot ūdeni caur žaunu bārkstīm.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu- kārta Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes)
- Krokodīlhaizivju dzimta (Pseudocarchariidae)
- Lapshaizivju dzimta (Alopiidae)
- Lielmutes haizivju dzimta (Megachasmidae)
- Makreļhaizivju dzimta (Lamnidae)
- Milzu haizivju dzimta (Cetorhinidae)
- Rūķuhaizivju dzimta (Mitsukurinidae)
- Smilšu haizivju dzimta (Odontaspididae)
- † dzimta Cretoxyrhinidae
- † dzimta Otodontidae