Mūsu cilvēks Havanā
"Mūsu cilvēks Havanā" (angļu: Our Man in Havana) ir angļu rakstnieka Greiema Grīna romāns. Pirmo reizi izdots 1958. gadā.
| "Mūsu cilvēks Havanā" | |
|---|---|
 | |
| Autors(-i) | Greiems Grīns |
| Oriģinālais nosaukums | Our Man in Havana |
| Tulkotājs | Milda Grīnfelde |
| Valsts |
.svg){kind=small} Lielbritānija |
| Valoda | angļu |
| Žanrs(-i) | romāns |
| Izdevējs | Heinemann |
| Izdota | 1958. gadā |
| Izdota latviski | 1962. gadā |
| Iepriekšējā | Rāmais amerikānis (The Quiet American) |
| Nākamā | "Izdzisusī lieta" (A Burnt-Out Case) |
Romāna darbība notiek Kubā. Par šo valsti, politisko situāciju tajā, militāro bruņojumu un daudz ko citu interesējas Lielbritānijas Slepenais izlūkdienests MI6. Romāna galvenais varonis tiek iesaistīts informācijas vākšanā. Viņa darbošanās MI6 labā, kā arī izlūkdienesta darbs parādīts no komiskās puses. Tomēr vienlaicīgi romānā attēlota arī nestabilā un draudīgā atmosfēra, kas valda Kubā. Romānu var saukt par komisku trilleri.[1]
Vēsturiskais fons
labot šo sadaļuLai gan romāna rakstīšanas laikā Kubā vēl valdīja diktators Fulhensio Batista, tomēr atsevišķus rajonus jau bija ieņēmuši partizāni. Pavisam neilgi pēc romāna pabeigšanas, Kubā uzvarēja revolūcija un Batista tika gāzts. 1959. gadā pie varas nāca Fidels Kastro.
Romānā nojaušams, ka Kubu gaida pārmaiņas. Rakstniekam pat zināmā mērā izdevies dot mājienu uz vēlākiem notikumiem, kad 1962. gadā norisinājās Kubas raķešu krīze.
1959. gadā, tikai dažus mēnešus pēc Kastro nākšanas pie varas, Havanas apkaimē tika uzņemta grāmatas adaptācija filmā ar tādu pašu nosaukumu "Mūsu cilvēks Havanā". Filmas režisors bija Kerols Rīds. Zināms, ka Fidels Kastro apmeklējis filmēšanas grupu 1959. gada 13. maijā. Saglabājusies fotogrāfija, kur Kastro redzams kopā ar galveno lomu tēlotājiem Aleku Ginesu un Morīnu O'Hāru.[2]
Grāmatas tapšana
labot šo sadaļuGreiems Grīns kopš 1941. gada strādāja MI6.[3] Viņš zināja par gadījumu Otrā pasaules kara laikā, kad Portugālē darbojās vācu aģenti, kas vāciešiem sūtīja fiktīvus ziņojumus, lai varētu saņemt papildus naudu. Viens no tiem bija spāņu dubultaģents Garbo, kas vāciešiem no Lisabonas sūtīja maldinošus ziņojumus, izlikdamies, ka viņa rīcībā ir aģentu tīkls visā Anglijā.[1] Greiems Grīns, radot sava galvenā varoņa Vērmolda (Wormold) tēlu, kam nav reāla prototipa, ierosmi tomēr guva no Garbo.[4]
Pirmo darba versiju Grīns sarakstīja jau 1946. gadā kā scenāriju filmai, kur darbība norisinās Igaunijā 1938. gadā. Filma tomēr netika uzņemta. Bet Grīns pēc tam, kad 50. gados vairākas reizes bija apmeklējis Havanu, saprata, ka tā būs īstā darbības vieta viņa romānam.[1]
Sižets
labot šo sadaļu- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par grāmatas saturu!
Darbība notiek Havanā diktatora Fulhensio Batistas valdīšanas laikā. Galvenais varonis ir Džeimss Vērmolds. Viņš strādā nelielā veikalā, kurā pārdod putekļsūcējus. Pie viņa iegriežas Hotorns, kas strādā Lielbritānijas Slepenajā izlūkdienestā. Hotorns piedāva Vērmoldam kļūt par aģentu, piedāvājot labu atlīdzību. Tā kā Vērmolds viens audzina savu sešpadsmitgadīgo meitu Milliju, viņš ir pastāvīgās naudas grūtībās. Lai uzlabotu savu finansiālo situaciju, viņš piekrīt būt par aģentu.
Par savu darbošanos spiegošanas jomā Vērmolds pastāsta tikai savam draugam doktoram Haselbaheram, Pirmā pasaules kara veterānam.
Vērmolds savus ziņojumus Londonas štābam raksta, izmantojot informāciju no avīzēm. Tā kā viņa pienākumos ietilpst aģentu tīkla izveidošana, viņš aģentu vārdus izdomā vai ieraksta kādus reālus cilvēkus, ko nemaz nav saticis. Lai daudzveidotu informāciju, viņš nosūta zīmējumus ar militārām raķešu iekārtām, kurus veidojis, pārzīmējot veikalā esošos puteklsūcējus un to detaļas. Tā kā Hotorns zina, ka Vermolds strādā putekļsūceju veikalā, viņš saprot, ka zīmējumi nav īsti, bet viņa interesēs nav atklāt priekšniecībai Londonā patiesību, jo tad viņš tiks vainots, ka nav savervējis īstu aģentu. Tādejādi priekšniecība ir apmierināta ar Vērmolda darbu un aizsūta viņam palīgā asistenti Beatrisi Sevērnu.
Beatrise grib pārņemt savā uzraudzībā aģentu tīklu, tikties ar tiem. Vērmolds cenšas noslēpt, ka aģenti nav īsti. Sagadīšanās pēc kāds cilvēks ar uzvārdu, ko Vērmolds izmantojis aģentu sarakstam, iet bojā autokatastrofā. Vērmolds un Beatrise cenšas pasargāt citus "aģentus" no briesmām, kas no jau šķiet reālas.
Vērmoldam pašam arī draud briesmas. Viņu cenšas noindēt Tirdzniecības apvienibas svinīgajās pusdienās. Tas neizdodas, bet tiek nogalināts viņa draugs doktors Haselbahers. To izdara Vērmolda agrākais paziņa Kārters, kas arī ir putekļsūcēju pārdevējs.
Pilsētā ietekmīgs cilvēks, kapteinis Segura ir iecerējis apprecēt Vērmolda meitu Milliju. Vērmolds to negrib pieļaut. Toties viņš grib iegūt no Seguras pilsētā darbojošos spiegu sarakstu, lai varētu nosūtīt uz Londonu vismaz kādu īstu dokumentu. Lai izvilinātu sarakstu, Vērmolds izliekas, ka grib apspriest precības. Pie Seguras mājās, Vērmolds piedāvā spēlēt dambreti ar figūrām, kas ir mazas alkohola pudelītes. Kas zaudē figūru, tam jāizdzer pudelīte. Kad beidzot Segura aizmidzis, Vērmolds nofotogrāfē spiegu sarakstu un nozog Seguras ieroci.
Lai atriebtu savu draugu Haselbaheru, Vērmolds dodas pie Kārtera un to nogalina, kaut arī Vērmoldam tas nenākas viegli. Spiegu saraksta fotogrāfiju Vērmolds nosūta uz Londonu, bet, vēlāk attīstot, tā izrādās tukša.
Vērmolds atzīstas Beatrisei, ka viņa spiegošanas darbība nebija īsta. Beatrise to ziņo Londonai, un abi tiek izsaukti uz štābu. Priekšnieki ir ļoti dusmīgi par viltus ziņojumiem. Tomēr daļa informācijas bijusi noderīga. Baidoties, ka Vērmolds var kaut ko izpaust presei, viņam piedāvā pasniedzēja darbu štābā un ordeni. Bet lai izrādītu neapmierinātibu, īpaši tiek norādīts, ka tas nebūs pats augstākais ordenis, bet "tikai" Britu impērijas Virsnieka ordenis.
Beatrise atsakās no piedāvātās spiedzes karjeras Džakartā, lai būtu kopā ar Vērmoldu. Lēmumu apprecēties atbalsta Millija, kas pati plāno doties uz Šveici mācīties. Par mācībām Vērmolds ir spējīgs samaksāt, jo neskatoties uz visām nepatikšanām, naudu viņš ir nopelnījis pietiekoši.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Peter Hulme, University of Essex: Graham Greene And Cuba: Our Man in Havana? An analysis Arhivēts 2012. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. Retrieved 31 August 2011
- ↑ Picture from Castro's visit, on Flickr Retrieved 2011-01-04
- ↑ Christopher Hawtree. "A Muse on the tides of history: Elisabeth Dennys". The Guardian, 10 February 1999. Retrieved 16 April 2011.
- ↑ Smyth, Denis, “Our Man in Havana, Their Man in Madrid: Literary Invention in Espionage Fact and Fiction,” Spy Fiction, Spy Films and Real Intelligence (Wesley K. Wark, ed.), London: Frank Cass, 1991, pp. 117–135.