Mūru svīta

Mūru svīta (D₃mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. Izplatīta Latvijas dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā.

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips)

Apraksts

Svītas griezumu Svētes upes krastos pie Mūru, Žukļu un Ķurbju mājām Pēteris Liepiņš uzskatīja kā tipisku. Taču ņemot vērā nelielo šī griezuma biezumu (līdz 4,5 m) un reti atrodamās fosilijas, par svītas stratotipu tika pieņemts pilnīgāks griezums, kas atrodas vairākos atsegumos pie Šķēdes upes pretī Omiķu mājām (L. Savvaitova, 1977).

Atseguma pamatā tuvu pie robežas ar akmenes svītu ieguļi 1 metru biezs sīkgraudainu un smalkgraudainu laukšpata-kvarca smilšu un smilšakmeņu slānis ar vāji izteiktu horizontālu un viļņotu slāņojumu, kas plankumaini cementēts ar dolomītu. Smilšakmeņos ir sastopamas organogēni-detrītisku dolomitizētu čaulu saskalojumu lēcas un starpslānīši, kas sastāv no slēdzenes pleckāju, gliemeņu, gliemežu, nautiloīdu kodoliem un čaulām, jūras liliju kātu fragmentiem un zivju kauliem. Starp organismu paliekām V. Grāvītis ir konstatējis slēdzenes pleckājus Cyrtospirifer sp., C. degener, C. cf. lebedianicus (ļoti reti), C. aff. postarchiaci, Cyrtiopsis sp., C. schkedensis, «Camarotoechia» sp., «C.» griasica, kā arī Spirorbis sp. Crinoidea, Cephalopoda (Pachtoceras-?), Gastropoda, Bivalvia.

Augstāk ieguļ gaiši smalkgraudainas, slīpslāņotas smiltis, vietām cementētas ar dzelzs hidroksīdiem un dolomītu. To biezums sastāda 2,8 metrus.

Virs šīm smiltīm atrodas 3,5 metrus bieza slāņkopa, ko veido apakšdaļā laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar vāju viļņotu slāņojumu, kuros ir lēcveidīgi, stipri dolomitizētu čaulu saskalojumu starpslānīši, un kas sastāv galvenokārt no rinhonelīdu un cirtospiriferīdu čaulām. Irdenajos smilšu starpslāņos ir vērojami biežu un izkliedētu Cirtiopsis sp., C. schkedensis, Cyrtospirifer sp., C. degener čaulu saskalojumi. Slāņkopas augšdaļu veido dolomitizēti, slīpslāņoti čaulu saskalojumi. Starp šeit sastopamajām organismu paliekām galvenokārt izceļas rinhonelīdas, tai skaitā «Camarotoechia» sp. un «C.» griasica, kā arī reti Cyrtospirifer sp. Tuvu augšējam kontaktam ir novērojami gliemeņu čaulu saskalojumi, kuru sastāvā pēc P. Liepiņa datiem ir plaši izplatīti Protoschizodus balticus, P. balticus var. dubia, Allorisma borrusicum, Avicula sp., Schizodus sp.

Svītas griezuma augšējā daļa (ap 3 metriem) tika konstatēta pie Polīšiem. To veido dzeltenīgi pelēku sīkgraudainu un smalkgraudainu laukšpata-kvarca smilšu mija ar aleirolītiem, bet atsevišķās starpkārtās ar mālainiem aleirolītiem.

Mūru svītas biezums ir diezgan noturīgs: ziemeļu un dienvidaustrumu rajonos tas ir 12-14 m, bet virzienā uz rietumiem samazinās līdz 6-10 m.

Svītas apakšējā robeža izceļas samērā krasi un griezumos tā ir viegli nosakāma, pateicoties mūru svītas smilšu nogulumu iežu sastāva un izskata īpatnībām, kas visur uzguļ izskalotajai akmenes svītas augšdaļas mālu un aleirolītu iežu virsmai. Ņemot vērā akmenes un mūru svītu nogulumu iežu sastāva krasās atšķirības, robežu starp tām var visur fiksēt karotāžas diagrammās, un kalpo par reperu, slāņkopu sadalīšanā. Akmenes svītas mālus un aleirolītus raksturo šķietamās pretestības zemais līmenis un gamma aktivitātes augtais līmenis. Bet mūru svītas apakšdaļas smilšu nogulumos tiek novērota gamma aktivitātes vērtību strauja samazināšanās un šķietamās pretestības vērtību pieaugums. Svītas uzbūve visā izpētītajā teritorijā ir vienveidīga. Lielākajā griezumu daļā ir skaidri izsekojamas divas slāņkopas, kuras veido smiltis un smilšu-karbonātu nogulumi ar čaulu saskalojumu starpslāņiem. To mīšanās ar smiltīm un smilšu-mālu iežiem bez organismu fosilijām nosaka svītas divdaļīgo, ritmisko uzbūvi.

Urbumos, kas atodas daudz vairāk uz dienvidiem (Nīgrandes 2. urb. un Sniķeru 8. urb.), svītu veido galvenokārt smilšu nogulumi. Šeit uz izskalotās akmenes svītas augšdaļas faciāli mainīgu nogulumu virsmas (māli, dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti) uzguļ laukšpata-kvarca vāji cementēti smilšakmeņi un smiltis ar horizontālu un vāji viļņotu, lēcveidīgu slāņojumu, vietām iezīmētu ar pārogļotu augu palieku starpslānīšiem. Smiltīs un smilšakmeņos ir sastpami biomorfi-detrītiski, dolomitizēti saskalotu čaulu starpslāņi, kurus veido slēdzenes pleckāju, gliemeņu un gliemežu čaulas un kodolu nospiedumi. Smilšu slāņkopas pamatnē uz robežas ar akmenes svītu ir novērojamas mālaini-karbonātisku iežu šķembas. Griezuma augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir sastopami māli un mālaini aleirolīti.

Uz dienvidiem un dienvidrietumiem smilšainos iežus pakāpeniski nomaina smilšaini-karbonātiski un karbonātiski ieži. Skodas urbumā svītas pamatnē ieguļ rozīgi pelēki smilšakmeņi ar saskalotu čaulu lēcām un starpslāņiem, kurus veido sūneņu skeletu fragmenti, jūras liliju kātiņu segmenti, gliemeņu un slēdzenes pleckāju čaulas (Cyrtospirifer cf. postarchiaci, Cyrtiopsis sp., «Camarotoechia» sp.). Svītu veido kaļķakmeņi ar dažādas pakāpes smilšu piejaukumu, kas satur starpslāņus ar organogēnu pleckāju-sūneņu un krinoideju kaļķakmeņu šķembām. No šī griezuma daļas S. Žeiba noteica slēdzenes pleckājus Cyrtospirifer sp., Cyrtiopsis schkedensis, Productella cf. subaculeata, Athyris ex. gr. concentrica, sūneņus Monotrypa sp., M. globosa, gliemenes Aviculopecten sp. un krinoidejas.

Mūru svītas griezumu savstarpēja salīdzināšana liecina par nogulumu litoloģiskā sastāva nemainību lielā izplatības teritorijā. Tajā iekļauto paleontoloģisko kompleksu raksturo pleckāju Cyrtiopsis un gliemeņu Schizodus, Protoschizodus, Allorisma, Dolabra ģinšu plaša izplatība.

Lietuvā

Lietuvā mūru svītu 1948. gadā pirmo reizi izdalīja J. Dalinkevičus kā Svētes slāņu apakšējās daļas (α) slāņus. 1951. gadā P. Liepiņš precizēja svītas apjomu un sastāvu.

Lietuvas ziemeļu daļā svītu veido faciāli mainīgas mālu, smilšakmeņu, smilšu un dolomītmerģeļu slāņkopas. Starp tiem ir izsekojami rozā-violeti dolomitizēti smilšakmeņi ar čaulu saskalojumiem, kurus veido cirtospiriferīdu vai protošizodusu čaulu kodoli. Svītas griezuma apakšdaļā ir sastopami dzelžainu oolītu sakopojumi. Dienvidrietumu daļā svītas griezumu veido dolomitizēti, mālaini kaļķakmeņi, dolomīti, merģeļi un smilšakmeņi.

Svītas augšējā robeža izplatības ziemeļdaļā faciālās mainības dēļ ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa rozīgi pelēku smilšakmeņu virsmu, kurus sedz sarkanīgi violetie svētes svītas māli. Dienvidrietumu daļā šī robeža tiek vilkta pa smilšaini mālainu sūneņu kaļķakmens slāņkopas virsmu. To labi var fiksēt pēc konodontu Polygnathus obliquicostata pazušanas.

Svītas vecumu nosaka šādas organismu paliekas: Cyrtiopsis schkedensis, Cyrtospirifer degener, Ptychomaletoechia-? cf. griasica, u.c., gliemenes Protoschizodus balticus, Allorisma borrussicum, Aviculopecten sp., konodonti Polygnathus obliquicostata, P. perplexa, Pelekysgnathus nodosa, Icriodus sp., Polygnathus ex. gr. nodocostata, Pseudopolygnathus granulosa u.c. Konstatētais konodontu komplekss ļauj attiecināt mūru svītu uz Polygnathus styrica konodontu zonu, kuras reģionālā suga ir Polygnathus obliquicostata. Svītai ir raksturīgi Monotrypa sūneņu un ihtiofaunas palieku saskalojumi, seno augu sporu klātbūtne u.c.

Mūru svītai ir raksturīga regresīvā ritma krasa faciālā mainība. Tās izplatības ziemeļdaļā griezumā mijas smilšakmeņu, smilšu un mālu slāņkopas, kas ir nabadzīgas ar organismu paliekām. Dienvidrietumu daļā griezumu veido dolomitizēti, malaini, smilšaini kaļķakmeņi ar retiem merģeļu un smilšakmeņu starpslāņiem. Nogulumu biezums svārstās no 9 līdz 15 metriem.

Paleontoloģiskais raksturojums

Svītas ihtiofaunas komplekss ir maz pētīts. Ir zināmi šādi ihtiofaunas pārstāvji: Dinichthys sp., Homacanthus sveteensis, Holoptychius cf. nobilissimus, Onychodus dellei, Dipterus sp. Svītu raksturo plašs slēdzenes pleckāju komplekss; īpaši daudz ir Cyrtiopsis ģints pārstāvju (Cyrtiopsis schkedensis), un viertējās sugas Cyrtospirifer degener pārstāvju. Bez tiem ir sastopami C. cf. lebedianicus, C. aff. postarchiaci, «Camarotoechia» griasica, Productella cf. subaculeata, Athyris ex. gr. concentrica, Ptychomaletoechia griasica. Ir zināmas gliemenes Protoschizodus balticus, P. balticus var. dubia, Allorisma borrusicum, Avicula sp., Schizodus sp., Dolabra sp., Aviculopecten sp. Konodontus pārstāv Polygnathus obliquicostata, P. perplexa, P. ex. gr. nodocostata, Pelekysgnathus nodosa, Icriodus sp., Pseudopolygnathus granulosa u.c. Sūneņus pārstāv Monotrypa globosa, nautiloīdus (galvkāji) Pachtoceras sp.-?, bet daudzsaru tārpus Spirorbis sp. Bez to ir sastopamas gliemežu un jūras liliju paliekas.