Mēlarens
(Pāradresēts no Mēlena ezers)
Mēlarens (zviedru: Mälaren) ir liels trešais lielākais ezers Zviedrijā. Pa vairākiem kanāliem un Norstrēmas upi ezera ūdens iztek uz netālo Baltijas jūru. Ezera krastos atrodas senā Zviedrijas galvaspilsēta Sigtuna un tagadējā galvaspilsēta Stokholma. Ezerā daudz salu, lielākā — Selaēna (91 km²). Ūdens apmaiņas periods ir 2,3 gadi.
| Mēlarens | |
|---|---|
 Mēlarena ainava | |
| Atrodas |
 Zviedrija |
| Koordinātas | 59°30′N 17°12′E / 59.500°N 17.200°EKoordinātas: 59°30′N 17°12′E / 59.500°N 17.200°E |
| Platība | 1140 km2 |
| Lielākais garums | ~120 km |
| Vidējais dziļums | 12,8 m |
| Lielākais dziļums | 64 m |
| Tilpums | 13,6 km3 |
| Augstums v.j.l. | 0,3 m |
| Izteka | Norstrēma |
| Sateces baseins | 21 483 km2 |
| Baseina valstis | Zviedrija |
| Salas | ~6500 |
| Apdz. vietas krastos | Stokholma, Vesterosa |
  Mēlarens | |
 Mēlarens Vikikrātuvē | |
Ezera krastā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti pieminekļi — Birkas senpilsētas atliekas un Hovgardena. Sēlaēnas salā no aptuveni 1040. gada atrodas Mervalas rūnu akmens, uz kura iekaltajā rūnu rakstā pieminēts Kolkasrags (Tumisnis) un Zemgale (Simkala).
Saskaņā ar skandināvu mitoloģiju Mēlarenu radīja dieviete Gefjuna, kas pārvietoja ezera gultnes zemi uz Dāniju, radot Zēlandes salu.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pilis ap Mēlarenu