Māris Dzelzskalns (dzimis 1973. gada 6. janvārī) ir latviešu ugunsdzēsējs un politiķis. Strādājot par ugunsdrošības inženieri, viņš guva muguras traumu, pēc kuras bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Biedrības "Kopā" vadītājs un Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs.[1] Bija 10. Saeimas deputāts, pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienību.

Māris Dzelzskalns
Māris Dzelzskalns 2010. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1973. gada 6. janvārī (51 gads)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ādažu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija (izstājies)
Dzīvesbiedrs(-e) Svetlana Dzelzskalne
Profesija ugunsdzēsējs
Augstskola Maskavas Augstākā ugunsdrošības tehniskā skola

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1973. gada 6. janvārī. 1991. gadā viņš absolvēja Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu, 1994. gadā pabeidza mācības Ugunsdrošības tehniskajā skolā, kļūstot par ugunsdrošības inspektoru. 1999. gadā Maskavas Augstākajā ugunsdrošības tehniskajā skolā ieguva ugunsdrošības inženiera grādu.[2]

Pēc muguras traumas iegūšanas viņš strādāja Labklājības ministrijā par konsultantu invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos.[3] Vairākus gadus viņš vadīja Latvijas Televīzijas raidījumu "Kopā" par cilvēkiem ar invaliditāti, viņu tiesībām, iespējām un aktualitātēm.[4] 1998. gadā Dzelzskalna asins analīzē bija konstatēts C hepatīta vīrusa klātbūtne, taču par saslimšanu viņu neinformēja, viņš to uzzināja tikai 2002. gadā.[5] M. Dzelzskalns iesūdzēja tiesā "Sabiedrības veselības aģentūru" (SVA) par viņa neinformēšanu par asinīs atklāto vīrusu. Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas 2006. gada spriedumu SVA bija jāizmaksā Mārim Dzelzskalnam 8000 lati un viņa sievai Svetlanai 4000 Ls.[5]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Būdams Latvijas Zaļās partijas biedrs, 2010. gadā M. Dzelzskalns no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās[1] un ieguva Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad to uz laiku nolika Raimonds Vējonis, kļūstot par ministru.[3] Saeimā darbojās Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.[6] Neilgi pēc stāšanās amatā M. Dzelzskalns medijiem paziņoja: "Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājības veicināšana."[7] M. Dzelzskalns bija otrais Saeimas deputāts ar invaliditāti, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, pirmā bija Žanete Vasaraudze 8. Saeimā.[3]

M. Dzelzskalns atkārtoti kandidēja no ZZS saraksta arī 11. Saeimas vēlēšanās,[8] 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā un 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču netika ievēlēts.

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Sieva Svetlana, laulībā dzimuši trīs bērni — Daniels, Artūrs un Sindija.[3][5] M. Dzelzskalns ir aizrāvies ar glezniecību, visbiežā glezno ziedu motīvus.[9][10]

  1. 1,0 1,1 «Vēlēšanās startē arī sabiedriskais aktīvists Māris Dzelzskalns». Apollo. 2010.07.31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2011.01.10.
  2. «Māris Dzelzskalns». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011.01.06.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Par 10. Saeimas deputātu kļuvis Māris Dzelzskalns». Apeirons. 2010.11.04. Skatīts: 2011.01.10.
  4. «PR: Raidījums "Kopā" pierādīs, ka invalīdi var visu». Diena. 2008. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 10. janvārī.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Valstij Mārim Dzelzskalnam būs jāizmaksā 12 000 latu». Aktīvs. 2008.11.21. Skatīts: 2011.01.10.
  6. «Māris Dzelzskalns strādās arī divās Saeimas apakškomisijās». Apeirons. 2010.11.30. Skatīts: 2011.01.10.
  7. Elīna Zalāne. «Dzelzskalns: Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājība». Diena, 2010. gada 4. novembrī. Skatīts: 2011. gada 10. janvārī.
  8. «Zaļo un Zemnieku savienība, Rīgas apgabals». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012.04.01.
  9. «Māra Dzelzskalna gleznas». www.dzelzskalns.lv (angļu). Skatīts: 2022-10-11.
  10. jauns.lv. «No ugunsdzēsēja par gleznotāju: smaga avārija Mārim Dzelzskalnam dzīvē pavēra jaunas durvis».