Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Mājas trusis Oryctolagus cuniculus
Angļu raibais trusis
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Zaķveidīgie (Lagomorpha)
Dzimta	Zaķu dzimta (Leporidae)
Ģints	Eiropas truši (Oryctolagus)
Suga	Trusis (Oryctolagus cuniculus)
Izcelsmes vieta
Spānija, Portugāle
Mājas trusis Vikikrātuvē

Mājas trušus audzē, lai iegūtu gaļu, kažokādu un vilnu dažādu vilnas izstrādājumu ražošanai, kā arī istabas truši tiek turēti mājas apstākļos kā mīļdzīvnieki. Lauksaimniecībā audzētie truši tiek turēti būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā.

Vēsture

Trušus kā mājas mīluļus sāka audzināt jau 19. gadsimtā, attēlā Īstmena Džonsona glezna (1824—1906)

Lai arī trušus gaļas ieguvei lielos, ierobežotos aplokos jau audzēja Senās Romas laikā, mājas trušu šķirņu selekcionēšana uzsākās tikai viduslaikos. Sākoties 16. gadsimtam, ir reģistrētas pirmās trušu šķirnes, kas atšķīrās viena no otras ar lielumu un krāsu. Taču tikai 19. gadsimtā šķirņu daudzveidība strauji palielinājās. Rietumeiropā un ASV tika rīkotas trušu šķirņu izstādes, salīdzinot un popularizējot jaunās šķirnes, kuras tika specializētas gaļas, kažokādas vai vilnas ieguvei. Trušus kā mājas mīluļus arī sāka audzēt jau 19. gadsimtā, izveidojot daudzas un dažādas istabas trušu šķirnes, kuras joprojām ir populāras mūsdienās.

Mūsdienās trušus plaši izmanto arī zinātnisko pētījumu laboratorijās, lai iegūtu jaunas vakcīnas un izpētītu dažādas toksiskas vielas un to iedarbību uz dzīviem organismiem.

Izskats un īpašības

Lai iegūtu angoras vilnu, trusi plūc apmatojuma nomaiņas laikā, attēlā Angļu angoras trusis

Priekšējie 2 zobi augšā un apakšā ir izliekti un garāki nekā citi zobi. Ja, graužot barību, tie nenodilst, tad zobi izaug gari un veidojas nepareizs sakodiens. Šādā gadījumā cilvēkam tie regulāri jākopj, tos nokniebjot, lai trusis varētu uzņemt barību. Trušiem ir vienkameras kuņģis. Kuņģa sula atdalās nepārtraukti, tādēļ barotavā vienmēr ir jābūt kādai barībai. Trusis ēd 30—80 reizes diennaktī. Ja barība trusim ir pieejama visu laiku, tad barības patēriņš samazinās. Trušiem dzirde un oža ir labāk attīstīta nekā redze, tādēļ katru reizi, kad tiek mainīta barība, tie vispirms to aposta un tad nogaršo.

Visas dzīves laikā noteiktos posmos truši maina apmatojumu. Pirmā maiņa notiek mēneša vecumā, kad tiek nomainīta bērnu pūka, tad 3,5—4,5 mēnešu vecumā, trešā maiņa noris 7,5—8 mēnešu vecumā. Vēlāk pieaugušiem trušiem notiek sezonas apmatojuma maiņa — pavasarī un rudenī. Ja grib iegūt labu kažokādu, tas ir jāievēro, pareizi izvēloties trušu kaušanas laiku. Vasarā kažoks ir plāns, bez pavilnas. Apmatojuma maiņas laikā vilna viegli atdalās, tādēļ šo īpašību izmanto, audzējot dūnvilnas trušus (piemēram, Angoras), no kuriem iegūst angoras vilnu. Vilnu trušiem izplūc ik pa 2—2,5 mēnešiem.

Trušu plaušu masa ir ļoti niecīga salīdzinājumā ar ķermeņa masu, tādēļ gaisā jābūt pietiekamam daudzumam skābekļa. Ja truši tiek turēti slēgtās telpās, tad jābūt labai ventilācijai, jo liela amonjaka koncentrācija var iedarboties nāvējoši. Trušu pašsajūtu ļoti ietekmē krasas temperatūras svārstības un stresa situācijas.

Šķirņu dažādība

Viena no populārākajām istabas trušu šķirnēm ir minirekss trusis

Mūsdienās pasaulē ir daudzas dažādas trušu šķirnes, kas cita no citas atšķiras gan pēc lieluma, gan izskata, gan temperamenta, gan aprūpes prasībām. Mājas trušiem ir ļoti daudzas un dažādas krāsas, apmatojuma garuma un tekstūras dažādība. Katrai šķirnei ir savs selekcijas mērķis atkarībā no pielietojuma.

Gaļas truši

Gaļas ieguvei ir selekcionētas liela auguma trušu šķirnes. Tās aug ātri, un jau 14—16 nedēļu vecumā trušus var kaut. Grillēšanai domātos trušus audzē 70—90 dienas, un tie sver 1—2 kg. Cepšanai domātos audzē 90 dienas līdz 6 mēnešus, un to svars sasniedz 2—3,5 kg. Toties sautējumu trušu gaļu iegūst no trušiem, kas vecāki par 6 mēnešiem un sver vairāk nekā 3,5 kg. Populārākās gaļas šķirnes ir Jaunzēlandes baltais trusis, Jaunzēlandes sarkanais trusis un Kalifornijas trusis.

Vilnas truši

Komerciālai vilnas ieguvei lieto tikai liela auguma šķirņu trušus, lai gan ir selekcionēti arī maza auguma angoras tipa truši. Truša matojums tiek cirpts, ķemmēts vai maigi noplūkts apspalvojuma maiņas laikā. Trušu angoras vilnu parasti sajauc ar citu vilnu izstrādājuma stiprībai. Salīdzinājumā ar aitas vilnu angoras vilna ir piecreiz siltāka, un tā ir ļoti mīksta un patīkama. Populārākās vilnas trušu šķirnes ir angļu angoras trusis, franču angoras trusis, satīna angoras trusis un lielais angoras trusis.

Istabas truši

Hermelīns

Jau kopš 19. gadsimta truši ir turēti istabā kā mīļdzīvnieki. Labi kopts trusis nodzīvo 9—12 gadus. Trusis ir gudrs dzīvnieciņš un jau no maza vecuma labi pierod pie jauniem apstākļiem. Labākais trusēna nošķiršanas vecums no mātes ir 2 mēneši. Trusim, kā visiem dzīvniekiem, patīk kārtība un režīms, kas katru dienu atkārtojas. Jo vairāk kārtības un noteiktības, jo drošāks būs trusēns. Trusim var iemācīt savu vārdu, tikai jāievēro to nesaukt daudzos un dažādos vārdos, citādi trusis neklausīsies cilvēka valodā. Populārākās istabas trušu šķirnes ir dažādie pundurtruši, kā Hermelīns, Nīderlandes pundurtrusis un dažādi pundurauntruši.

Uzvedība un barība

Mājas trusis pamatā ēd sienu. Jo sienā lielāka stiebrzāļu dažādība, jo tas ir vērtīgāks. Vispiemērotākās trušu siena stiebrzāles ir timotiņš, parastā kamolzāle, auzas un sējas lucerna. Trusim ir nepieciešama arī siena dažādība, tādēļ ik pa laikam jānomaina siena sastāvs. Lai arī trusim garšo zaļās, sulīgās lapas, to var ar tām pārbarot, kas savukārt izraisa caureju, bet pārāk daudz saldo augļu lietošana izraisa citas slimības.

Trušiem raksturīga koprofāgija — savu mēslu ēšana —, galvenokārt tas notiek naktī un rīta pusē. Mēsli satur olbaltumvielas, kā arī daudz B grupas vitamīnu un minerālvielas. Nakts mēsli mīkstu lodīšu veidā satur 3,5 reizes vairāk olbaltumvielu nekā dienas mēsli. Maziem trusēniem koprofāgija sāk parādīties pēc 23—24 dienām, kad tie sāk ēst citu barību, ne tikai mātes pienu. Tāpēc, lai trusēni nesaslimtu galvenokārt ar kokcidiozi un baktēriju slimībām, būri vienmēr jātur labā sanitārā stāvoklī.

Reprodukcija

Pārojot mājas trušus, jāņem vērā to fiziskais briedums, kas katrai šķirnei iestājas dažādā vecumā. Trusenes pirms dzemdībām veido migas. Trusēni piedzimst akli un neapmatoti. Acis sāk atvērties tikai pēc 10—14 dienām. Pēc 3 nedēļām trusēni sāk atstāt migu un paši meklēt papildu barību, bet pamatā vēl iztiek ar mātes pienu. Jo pienīgāka māte, jo trusēni aug ātrāk.

Māte savus bērnus neatšķir pēc krāsas, bet atšķir ar ožas palīdzību. Audžubērnus trusenēm var pielikt tikai pirmajās 10 dienās, kamēr tie diennakts lielāko daļu pavada mātes pūkās visi kopā. Dabā truši rok alas, tādēļ trusenes būdā pirms atnešanās sarok pakaišus un meklē tumšāku vietiņu, kur izveidot ligzdiņu.

Populārākās trušu šķirnes

• Aļaskas trusis;
• Angļu auntrusis;
• Angoras trusis;
• Beļģu jeb Flandrijas milzis;
• Beļģu zaķtrusis;
• Havannas trusis;
• Holandes trusis;
• Jaunzēlandes baltais trusis
• Jaunzēlandes sarkanais trusis
• Kalifornijas trusis;
• Lielais auntrusis;
• Lielais gaišais sudrabotais trusis;
• Lielais šinšillas trusis
• Mardertrusis jeb Kūna;
• Marmortrusis jeb Ronas trusis;
• Minirekss trusis;
• Dekoratīvais pundurtrusis;
• Rīringenes trusis;
• Rekss trusis;
• Tauriņtruši;
• Vīnes pelēkais trusis
• Vīnes zilais trusis
• Ugunīgais trusis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mājas trusis.
• Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija
• Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība