Lunohod-2 (krievu: Луноход-2) bija PSRS Luna programmas automātiskais Mēness mobilis. To 1973. gada 15. janvārī uz Mēness virsmas nogādāja kosmiskais aparāts Luna-21.

Lunohod-2
Lunohod-2 modelis Krievijas kosmonautikas izstādē Vācijā 2002. gadā
Lunohod-2 modelis Krievijas kosmonautikas izstādē Vācijā 2002. gadā
KA veidsMēness mobilis
OperatorsKarogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platformaLunohod
Starts08.01.1973. 06:55:38 UTC
Starta vietaBaikonuras kosmodroms Karogs: Padomju Savienība PSRS
NesējraķeteProton-K / Blok D
Palaists kopā arLuna-21
Aktivitātes beigas11.05.1973.
Masa836 kg
Programma Lunohod
IepriekšējaisNākamais
Lunohod-1Lunohod-3 (netika palaists)

Lunohod-2 darbojās uz Mēness virsmas nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 Zemes dienas) līdz 1973. gada 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km.

Lunohod-2 konstruktīvi bija gandrīz identisks savam priekšgājējam Lunohod-1, bet bija veikti daži uzlabojumi, un masa palielinājās līdz 836 kg. Tam bija papildu televīzijas kamera stāvoša cilvēka acu augstumā, kas atviegloja attālināto vadību. Atšķirībā no Lunohod-1 silīcija saules baterijām, Lunohod-2 saules baterijas bija veidotas no gallija arsenīda elementiem, kas nodrošināja līdz 1 kW elektroenerģijas.

Lunohod-2 tika palaists kopā ar Luna-21 1973. gada 8. janvārī 06:55:38 UTC ar nesējraķeti Proton-K / Blok D no Baikonuras kosmodroma.

1973. gada 15. janvārī 23:35 UTC Luna-21 ar Lunohod-2 nosēdās uz Mēness virsmas Skaidrības jūras austrumu krastā ar koordinātēm 25 grādi 51 minūtes ziemeļu platuma un 30 grādi 27 minūtes austrumu garuma. Pēc nosēšānās Lunohod-2 ar TV kamerām uzņēma apkārtnes attēlus.

16. janvārī 01:14 UTC mobilis nobrauca pa trapu no nolaišanās platformas, nofotografēja Luna-21 un nolaišanās vietu, atvirzoties 30 metru attālumā. Pēc akumulatoru uzlādes perioda tas uzņēma vēl vairāk apkārtnes un nolaižamā aparāta attēlu un pēc tam devās izpētes braucienā. Lunohod-2 navigācijas sistēma bija bojāta, un tā vadības apkalpe vadījās pēc apkārtnes un Saules. Bija paveicies, ka neilgi pirms lidojuma padomju planetologi no neoficiāliem avotiem saņēma Apollo 17 nolaišanai sagatavotu detalizētu apvidus foto karti.

9. maijā Lunohod-2 iebrauca svaigā Mēness krāterī, kur grunts bija ļoti irdena, Mēness mobilis ilgi buksēja, līdz tas atpakaļgaitā izbrauca no krātera. To darot, saules bateriju paneļa pārsegs, kas bija atgāzts atpakaļ, acīmredzot "uzraka" nedaudz grunts, kas ieskāva krāteri. Pēc tam, kad naktī vāks tika aizvērts, lai saglabātu siltumu, šī putekļainā grunts nokļuva uz mobiļa augšējās virsmas un kļuva par siltuma izolatoru, kas Mēness dienas laikā noveda pie iekārtas pārkaršanas un tās bojājuma. Nākamajā dienā, 10. maijā vadītāji uz Zemes pamanīja, ka Lunohod-2 iekšējā temperatūra paaugstinās, un tas nespēja atdzist, līdz ar to mobilis vairs nedarbojās. 11. maijā signāls no tā vairs nepienāca.

Oficiāli par Lunohod-2 darba pārtraukšanu paziņoja 1973. gada 4. jūnijā. Četros darbības mēnešos Lunohod-2 nobrauca 39,1 kilometru, nosūtot uz Zemi 86 panorāmas un aptuveni 80 000 televīzijas kadru.

Īpašnieka maiņa

labot šo sadaļu

1993. gada decembrī Sotheby's izsolē Ņujorkā Krievijas uzņēmums Lavočkina NPO par 68 500 ASV dolāriem pārdeva Luna-21 uz Mēness kopā ar Lunohod-2 astronauta dēlam, uzņēmējam Ričardam Geriotam (viņš 2008. gadā ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-13 kā kosmosa tūrists devās uz Starptautisko kosmosa staciju).

Ārējās saites

labot šo sadaļu