Luijs Napoleons Bonaparts (franču: Louis Napoléon Bonaparte; dzimis 1778. gada 2. septembrī, miris 1846. gada 25. jūlijā) bija Holandes karalis no 1806. līdz 1810. gadam. Napoleona jaunākais brālis un Napoleona III tēvs.
Luijs Bonaparts
Louis Bonaparte
|
|
| Personīgā informācija
|
| Dzimis
|
1778. gada 2. septembrī
Ajačo, Korsika, Francijas Karaliste
( Francija)
|
| Miris
|
1846. gada 25. jūlijā (67 gadi)
Livorno, Toskānas lielkņaziste
(Toskāna,  Itālija)
|
| Vecāki
|
tēvs - Karlo Buonaparts, māte - Letīcija Ramolīno
|
| Brāļi
|
5, to skaitā Žozefs I Napoleons, Napoleons, Lisjēns Bonaparts, Žeroms Bonaparts
|
| Māsas
|
6, to skaitā Elīza Bonaparte, Paulīne Bonaparte, Karolīne Bonaparte
|
| Dzīvesbiedre
|
Hortenzija de Boharnē
|
| Bērni
|
Napoleons Šarls Bonaparts
Napoleons Luijs Bonaparts
Napoleons III
|
| Paraksts
|
|
|
Dzimis Korsikā. Kopā ar Napoleonu piedalījies Ēģiptes kampaņā. Pēc tam, kad Napoleons kļuva par Francijas pirmo konsulu tika noorganizētas Luija laulības ar Napoleona sievas Žozefīnes Boarnē meitu Hortenziju.
1806. gada 5. jūnijā Napoleons iecēla Luiju par Holandes karali. Darbodamies kā karalis, Luijs centās iemācīties nīderlandiešu valodu un iespēju robežās realizēt neatkarīgu politiku. 1810. gada 1. jūlijā franču karaspēks piespieda Luiju atteikties no troņa un 9. jūlijā Francija anektēja Nīderlandi, bet Luijs devās trimdā uz Austriju.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luijs Bonaparts.
