Ludvigs Štīda

Kristians Hermanis Ludvigs Štīda (vācu: Christian Hermann Ludwig Stieda; 1837-1918) bija vācbaltu anatoms. Tērbatas Universitātes profesors (1875), dekāns (1875—1885). Veica pētījumus nervu sistēmas salīdzinošajā anatomijā, antropoloģijā, arheoloģijā un medicīnas vēsturē.[1]

Ludvigs Štīda
Ludwig Stieda
Ludvigs Štīda
Personīgā informācija
Dzimis 1837. gada 7. novembrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1918. gada 19. novembrī (81 gads)
Gīsene, Vācijas impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Zinātniskā darbība
Zinātne anatomija
Darba vietas Tērbatas Universitāte, Kēnigsbergas Universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte

Dzīves gājumsLabot

 
Tērbatas Universitātes Anatomijas institūts (Theatrum Anatomicum) un Farmakoloģijas institūts (1995).

Dzimis 1837. gada 7. novembrī Rīgas tirgotāja Kristiāna Štīdas un viņa sievas Elmires, dzimušas Kverfeldes fon der Zēdekas (Querfeldt v. der Seedeck), ģimenē. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. Studēja medicīnu Tērbatas universitātē (1856—1860), 1861. gadā turpat aizstāvēja dr. med. grādu. Papildinājās Gīsenes, Erlangenes un Vīnes universitātēs.

1862. gadā L. Štīda kļuva par Tērbatas Universitātes anatomijas privātdocentu, 1864. gadā par Anatomijas institūta otro prorektoru. 1866. gadā viņu ievēlēja par ārkārtas profesoru, 1875. gadā — par anatomijas profesoru un Anatomijas institūta direktoru.

1885.-1912. gadā bija Kēnigsbergas universitātes profesors un Anatomijas institūta direktors, medicīnas fakultātes dekāns (1887). Miris 1918. gada 19. novembrī Gīsenē.

DarbiLabot

  • Über die Homologie der Brust- und Becken-Gliedmassen des Menschen und der Wirbeltiere. Wiesbaden: J. F. Bergmann, 1897.
  • Anatomisch-Archäologische Studien. Wiesbaden: J. F. Bergmann, 1900.
  • Der Embryologe Sebastian Graf von Tredern und seine Abhandlung über das Hühnerei. Wiesbaden: J. F. Bergmann, 1901.
  • Untersuchungen über die Haare des Menschen. Wiesbaden: J. F. Bergmann, 1910.

AtsaucesLabot

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 455 lpp.

Ārējās saitesLabot