Ludmila Pestova

Ludmila Pestova (dzimusi Jadrova 1938. gada 10. decembrī) ir Latvijas mākslas zinātniece un viena no mākslas ekspertēm.

Ludmila Pestova
Dzimis	1938. gada 10. decembrī Serdobska, Penzas apgabals, Krievijas PFSR
Nozares	māksla

Biogrāfija

Dzimusi Serdobskā, padomju armijas virsnieka un mājsaimnieces ģimenē. Tēvs kritis Otrajā pasaules karā. Ludmila Pestova nonākusi bāreņu namā Rīgā un 1945. gadā ar ģimeni palikusi Latvijā. 1967. gadā beigusi Iļja Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta Mākslas vēstures un teorijas fakultāti, aizstāvot diplomdarbu "Latviešu padomju ksilogrāfija". No 1961. līdz 1969. gadam bijusi Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas zinātniskā līdzstrādniece, bet no 1969. līdz 1989. gadam Izstāžu daļā galvenā fondu glabātāja un mākslas darbu eksperte. No 1980. līdz 1991. gadam bijusi mākslas muzeja "Arsenāls" galvenā fondu glabātāja. Vēlākos gados darbojusies antikvariātos "Volmārs" kā mākslas eksperte (1991 — 2001) un "Antiks-Variants" kā īpašniece un vadītāja. Darbības laikā sastādījusi katalogus, organizējusi izstādes un pievērsusies krievu ikonu pētniecībai, kā arī publicējusies laikrakstos. Mākslas zinātniecei 2000. gadā piešķirta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 1. pakāpes mākslas un antikvāro priekšmetu eksperta kvalifikācija.

Nozīmīgākie darbi

• Riharda Zariņa simtgades atceres izstādes kataloga sastādītāja un ievada autore (1969);
• Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas izstādes Čehoslovākijā organizētāja (1974);
• Padomju Latvijas gobelēna un keramikas izstādes Kijivā prospekta sastādītāja un ievada autore (1976);
• Padomju Latvijas mākslas izstādes Ļeņingradā (1983), Maskavā (1984) organizētāja
• Izstādes "Krievu ikona" kataloga sastādītāja un teksta autore (1991), scenāriste TV raidījumam (1992);
• Ādolfa Zārdiņa darbu izstādes Rīgā (1998), Maskavā (1999) un Veclārā Vācijā (1999) organizētāja;
• Monogrāfijas "Ādolfs Zārdiņš" autore (2004).

Izmantotā literatūra

• Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Māksla un arhitektūra biogrāfijās 4. Rīga: Preses nams, 2003., 251.lpp.