Lobetelson
Lobetelson ir izmirušu augstāko vēžu belotelsonīdu kārtas ģints. Šo ģinti 2006. gadā aprakstīja amerikāņu paleontologs Frederiks Šrams. Monotipisko ģinti pārstāv vienīgā suga Lobetelson mclaughlinae. Lobetelson ģints pārstāvji dzīvoja karbona periodā Ziemeļamerikā, mūsdienu Ilinoisas štata teritorijā.
| Lobetelson | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Virskārta | Eokarīdi (Eocarida) |
| Kārta | Belotelsonīdi (Belotelsonidea) |
| Dzimta | Belotelsonidae |
| Ģints | Lobetelson |
Apraksts
labot šo sadaļuMaza līdz vidēja lieluma vēzīši, kuriem rostruma garums aptuveni līdzīgs pārējā karapaksa garumam, un pakāpeniski visā garumā izliecas uz augšu. Krūšu kājas (endopodīti) ir garas un tievas. Izteikti lāpstveida uropodi domājams bija ļoti plāni un vāji sklerotizēti.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Frederick Schram (2006). "Lobetelson mclaughlinae n. gen., n. sp., a new genus and species of belotelsonid malacostracan from the Pennsylvanian of the Mazon Creek area". Zoosystema 28 (2): 277–284. Arhivēts no oriģināla 2011-06-12.