Rostrums
Rostrums (no latīņu: rostrum — 'knābis') ir termins, ko anatomijā lieto filoģenētiski nesaistītu dzīvnieku struktūru apzīmēšanai. Tas parasti ir pagarināts knābjveidīgs izaugums galvas priekšpusē.
_Red-clawed_crayfish_(Astacus_fluviatilis)_and_(B)_White-clawed_or.jpeg)
Vēžveidīgajiem tas ir pieres dzelksnis, jeb uz priekšu izvirzīts karapaksa pagarinājums, kas pārsedz pirmo taustekļu jeb antenulu trīsposmainos pamatus, kas atrodas pie viduslīnijas, un kātaino kustīgo salikto acu pāra pamatus. Tādējādi acis var paslēpties zem šī pieres dzelkšņa.[1] Vēžveidīgo rostrums parasti ir cieši saaudzis ar karapaksu, taču atsevišķos gadījumos (piemēram, plānčauļi) tas var veidot šarnīrveida savienojumu ar to. Dažādiem vēžveidīgajiem rostrumi pēc formas ir ļoti daudzveidīgi. Tāpēc tie bieži vien tiek izmantoti kā taksonomisko vienību diagnosticējošas īpašības.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 322.lpp.