Manfrēds fon Fēgezaks

Latvijas politiķis

Manfrēds Baltazārs Heinrihs Teofils fon Fēgezaks (vācu: Manfred Balthasar Heinrich Theophil von Vegesack; 1879. gada 10. augusts — 1966. gada 9. aprīlis) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis. Bijis 1. Saeimas deputāts, pārstāvējis Vācbaltu reformu partiju.

Manfrēds fon Fēgezaks
Manfrēds Fēgezaks.jpg
1. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1879. gada 10. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmiera, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1966. gada 9. aprīlī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Bavārija, VFR (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Politiskā partija Vācbaltu reformu partija
Profesija jurists
Augstskola Tartu Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Cēlies no Fēgezaku dzimtas, dzimis 1879. gada 10. augustā Valmierā.[1] Viņa brālis bija literāts Zigfrīds fon Fēgezaks.

Studēja tieslietas Tērbatas (1899—1903) un Berlīnes Universitātē (1903—1905), 1905. gadā ieguva doktora grādu (Dr. phil.) Erlangenes-Nirnbergas Universitātē.[1] Pēc 1905. gada revolūcijas atgriezās dzimtenē un strādāja par Vidzemes bruņniecības Muižu kredītbiedrības (Güter-Kredit Sozietät) sekretāru (1906-1909). 1910. gadā kļuva par Loberģu muižas (Blumbergshof) īpašnieku, līdztekus arī par Dauguļu muižas (Daugeln) pārvaldnieku (1910-1912) un Smiltenes pilsmuižas pilnvarnieku (1912-1918) un Valmieras Šaursliežu pievedceļu sabiedrības direktors (1912-1931).

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām kļuva par Vidzemes Muižu kredītbiedrības virsdirektoru (1920-1922) un Latvijas Vācu biedrību savienības (Verband der Deutschen Genossenschaften in Lettland) direktoru (1920-1939). Pārstāvot Vācbaltu reformu partiju, bija 1. Saeimas deputāts no 1922. līdz 1925. gadam.[1] Kopā ar Vilhelmu Firksu 1925. gadā mēģināja apstrīdēt Tautu Savienībā muižu nacionalizāciju 1920. gada zemes reformas laikā. Bija finanšu saimniecības docētājs Herdera institūtā (1922-1933), līdztekus Herdera biedrības priekšsēdis (1928-1930). Apdrošināšanas biedrības "Kurzeme" direktors (1931-1939).

Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā pārcēlās uz Polijas kampaņas laikā okupēto Polijas daļu, kur vadīja UTAG nodaļu (1939-1942), vēlāk saimniekoja Nosalevas muižā (Gut Nosalewo, Wartheland). Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Bavāriju, kur apmetās Veisenšteinā pie Rēgenes pilsētas.[1]

Miris Veisenšteinā 1966. gada 9. aprīlī.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 https://bbld.de/GND1213381010 Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts https://bbld.de/GND1213381010 (vāciski)