Livosteji

bruņuzivju kokkosteīdu ģints
(Pāradresēts no Livosteus)

Livosteji (Livosteus) ir bruņuzivju kokkosteīdu ģints. Ģinti pirmo reizi 1962. gadā aprakstīja padomju paleontoloģe Olga Obručeva. Ģints vienīgā suga ir Livosteus grandis, kas iepriekš tika aprakstīta kā Coccosteus grandis Gross, 1933. Ģints izplatīta Latvijā augšdevona frānas stāva apakšdaļas nogulumos (gaujas svītas apakšdaļā).

Livosteji
Livosteus Obrucheva, 1962
Livosteus grandis interlaterale kauls.
Livosteus grandis interlaterale kauls.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaKokkosteīdas (Coccosteidae)
ĢintsLivosteji (Livosteus)

Ģinti pārstāv liela izmēra zivis ar horizontāli saplacinātām galvas un vidukļa bruņām. Bruņu garums, iespējams, sasniedza 80 cm. Kauli izceļas ar masīvumu. Kaulu ornamentējumu veido lieli (diametrā līdz 3 mm), plakani, bieži vien reti un haotiski izvietoti pauguriņi. Spinale kauls ir īss un izliekts.[1]

Salīdzinājums

labot šo sadaļu

Livosteju pārstāvji ir būtiski lielāki par kokkostejiem (Coccosteus) un daudziem plordosteju (Plourdosteus) ģints pārstāvjiem. Livosteju bruņu kauli atšķiras ar lieliem izmēriem, masīvumu un ornamentēti ar lielākiem pauguriņiem, nekā citas zināmās kokkosteīdas. Spinale kaula forma (trīsstūrveidīga, īsa un knābjveidīga) ir raksturīga tikai šai sugai. Citām kokkosteīdu dzimtas ģintīm spinale kauls ir pagarināts un tievāks.

  1. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 100. lpp