Lielais kailgliemezis

Lielais kailgliemezis; Arion ater, (Linnaeus, 1758)
	Lielā kailgliemeža melnā variācija
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochoza)
Tips	Gliemji (Mollusca)
Virsdzimta	Meža kailgliemeži (Arinoidea)
Dzimta	Meža kailgliemeži (Arionidae)
Ģints	Arion
Suga	Lielais kailgliemezis (Arion ater)
	Lielais kailgliemezis Vikikrātuvē

Lielais kailgliemezis, arī melnais kailgliemezis^[1] (Arion ater) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis,^[2] kura dabiskais areāls aptver Eiropu. Sastopams starp bieziem augiem.

Lielie kailgliemeži visbiežāk redzami pēc lietusgāzēm, kad augsne ir mīksta un piemirkusi.

Izskats un uzbūve labot šo sadaļu

Lielā kailgliemeža brūnā variācija

Ķermenis izstiepts, tā garums 10–15 cm. Kailgliemeži ir ļoti lokani, tāpēc pilnībā izstiepušies var sasniegt 20 cm garumu.^[3] Krāsa variē, visbiežāk melna, reizēm pelēka. Var būt arī ķieģeļsarkani, tumši sarkani, oranžsarkani un iedzelteni eksemplāri. Ķermeņa apmale mēdz būt gaišākā vai sarkanīgākā tonī.

Apvalku veido graudaini, nedaudz paaugstināti audi, kas paslēpj lielāko daļu iekšējo orgānu. Kāja gaļīga un klāta gļotām, kuras izdala īpašs dziedzeris. Gļotainie izdalījumi labi pasargā gliemjus, un tie var pārvietoties pa asu un smailu virsmu. Gliemezis pārvietojas uz priekšu, kājai viļņveidīgi saraujoties. Kustības rada sarežģīta muskuļu sistēma. Kustības laikā viena kājas daļa paceļas un pēc neliela attāluma nolaižas. Šīs kustības norit plūstoši un nepārtraukti cauri visam ķermenim — no pakaļgala uz priekšu.

Taustekļi kalpo barības atrašanai. To galā atrodas acis, kas, visticamāk, var izšķirt tikai gaismu un tumsu.

Lielākā daļa orgānu novietoti zem apvalka aiz galvas. Tur atrodas arī plaušas, precīzāk — taisns dobums, kura sienās ir biezs asinsvadu tīkls. Gaisu šie gliemeži ievelk caur labi saskatāmo elpošanas atveri, kas atrodas apvalka labajā pusē aiz galvas.

Izplatība labot šo sadaļu

Lielā kailgliemeža krāsu variācijas

Dzīvo lielākajā daļā Eiropas teritorijas, izņemot ziemeļu nomales. Ieviests Ziemeļamerikas ziemeļrietumos un Austrālijas dienvidaustrumos.^[4]^[3]

Dzīvesveids labot šo sadaļu

Kad tuvojas nakts un uz augu lapām parādās rasa, lielie kailgliemeži pamet savas slēptuves un dodas barības meklējumos. Šajā laikā tie ir aktīvi tāpēc, ka tiek pasargāti no saules iedarbības. Kailgliemeži nedrīkst sevi pakļaut saules stariem, jo viņu mīkstais ķermenis nav pasargāts no izžūšanas.

Kailgliemežiem nav kaļķa čaulas, un nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, vēsās vai pārāk siltās un sausās dienās tie ierokas zemē.^[4]

Barība labot šo sadaļu

Liela daļa dārznieku lielos kailgliemežus uzskata par dārza kaitēkļiem. Patiesībā tie pārtiek galvenokārt no mīkstām, trūdošām augu un dzīvnieku paliekām. Ja kailgliemeži neatrod šādu barību, tie ēd arī jaunas lapiņas, svaigus dzinumus un augļus.

Barību atrod galvenokārt ar ožas un garšas palīdzību, ar taustekļiem pētot atrasto lietu derīgumu. Galvas apakšējā daļā atrodas mute ar hitīna žokli, ar kuru gliemis satver barību. Mutē ir mēle jeb radula, kuru klāj sīki, asi zobiņi. Ar tiem gliemis skrāpē un nograuž barību. Radula nepārtraukti aug, un katrai tās jaunajai daļiņai ir asi zobiņi.^[4]

Vairošanās labot šo sadaļu

Hermafrodīts, kam katrā indivīdā veidojas gan sperma, gan oliņas. Pārošanās laikā pāris kādu laiku riņķo viens ap otru, pēc tam savij ķermeņus un nodod viens otram spermu. Tā tiek ievietota mazā somiņā — spermatoforā. Kad abi partneri ieņēmuši ērtu pozīciju, tie apmainās ar spermatoforiem. Pēc tam gliemji izšķiras.

Pēc kopulācijas izdēj 20—50 oliņas. Tās tiek ieraktas irdenā zemē un paliek tur vairākas nedēļas, bieži vien visu ziemu, paslēptas no lietus un sala. Agrā pavasarī no tām izšķiļas mazi gliemīši, kas izskatās kā savu vecāku miniatūras kopijas.^[3]^[4]