Lenteņi

Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi.

Lenteņi
Cūkas lentenis (Taenia solium)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Plakantārpi (Platyhelminthes)
Klase	Lenteņi (Cestoda)
Iedalījums
Cestodaria Eucestoda
Lenteņi Vikikrātuvē

Raksturojums

Atšķirībā no sūcējtārpiem un monogenejiem, lenteņiem ir pazudušas visas pazīmes, kas tos saista ar kādreiz brīvi dzīvojošajiem senčiem (ārējais parazītisms, acis, vāji attīstīta kutikula monogenejiem un citas pazīmes), turpretī tie daudz vairāk un pilnīgāk pielāgojušies parazītiskam dzīves veidam. No minētajām pazīmēm sevišķi raksturīga ir zarnu trakta pilnīga izzušana. Mainījusies arī ontoģenēze. Tā, piemēram, lenteņiem nav skaidri norobežotas dīgļlapas. Sūcējtārpu kāpuri attīstās ārējā vidē, turpretī lenteņu kāpuriem vienmēr ir parazītisks dzīves veids, un tikai dīgļi īsu laiku pavada ārējā vidē. Bez tam daļa sūcējtārpu ir ektoparazīti, turpretī lenteņi ir tikai endoparazīti. Visi tie (dzimumgatavā stāvoklī) parasti dzīvo dažādu dzīvnieku zarnu kanālā, retāk žultsvados un ķermeņa dobumā.

Morfoloģija

Ķermenis dorsoventrali saplacināts, izstiepts garas lentes veidā un sastāv no galvas jeb skoleksa (scolex), kakla un strobilas. Strobila sastāv no 3 līdz vairāk tūkstošiem posmu jeb proglotīdu. Retāk sastopami lenteņi ar neposmotu ķermeni.

Uz galvas ir piesūcekņu un āķu piestiprināšanās orgāni. Parasti ir četri piesūcekņi, kas atrodas galvas priekšgala apmalē. Retāk piesūcekņu vietā ir divas gareniskas piesūkšanās bedrītes jeb botrijas. Āķi atrodas vai nu tieši galvas virspusē, vai uz īpaša ievelkama snuķa vienā vai vairākos apļos. Bieži āķu nemaz nav. Kakls ir augšanas zona, no kuras attīstās jauni posmi. Posmi parasti ir četrstūraini. Posmos metamēri atkārtojas tiem raksturīgais orgānu komplekss, proti, izvadkanāli, nervu stiegras, spēcīgi attīstītie dzimumorgāni. Ķermeni sedz kutikula, zem kuras stiepjas smalkas muskuļu šķiedras. Nervu sistēma vāji attīstīta, sastāv no centrālā nervu mezgla un vairākiem pāriem garenisku nervu šķiedru. Izvadorgāni protonefridiju tipa. Gar sāniem stiepjas 2 galvenie kanāli, kas savienojas savā starpā ķermeņa kaudālajā galā, kur dažreiz veido nelielu urīnpūsli.

Vairošanās un attīstība

Lenteņi parasti ir hermafrodīti. Attīstība ir ar saimnieku maiņu un metamorfozi. Neposmotajiem lenteņiem (Cestodaria) ir tikai viens dzimumorgānu komplekts, bet posmotiem lenteņiem (Eucestoda) katrā posmā (izņemot pašus jaunākos un pēdējos pilnīgi nogatavojušos posmus) ir viens, retāk divi sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu komplekti. Vīrišķie dzimumorgāni sastāv no sēkliniekiem, sēklas vada un kopulācijas orgāna, kura gals iestiepjas dziļā ķermeņa sānmalas bedrītē — kloākā. Sievišķie dzimumorgāni sastāv no viena pāra zarotu olnīcu, kas atrodas posma kaudālajā daļā, ootipa, kurā atveras olnīcu un dzeltenuma dziedzeru izvadkanāli un atrodas dzeltenuma dziedzeri, maksts un dzemde. Maksts atveras kloakā, bet dzemde atveras vai nu vienā no posma plakanajām pusēm, vai beidzas akli. Olas apaugļojas ootipā, pārklājas ar čaulu un nonāk dzemdē. Jaunajos posmos pirmie veidojas vīrišķie dzimumorgāni. Pēc kopulācijas vīrišķie dzimumorgāni sāk reducēties un nogatavojušos posmos, lenteņa distālajā galā, paliek tikai ar apaugļotām olām piepildīta, zaraina dzemde. Dzemdē sākas olu embrionālā attīstība un izveidojas vai nu dīglis ar 6 āķiem — onkosfera, vai dīglis ar 10 āķiem — likofora. Tālāk dīglis attīstās starpsaimnieka vai arī vēl papildsaimnieka ķermenī, kur pārvēršas kāpura jeb finnas stadijā. Kāpura stadijas var būt dažāda veida: procerkoids, plerocerkoids (tārpveida formas), cisticerks (neliels dobs pūslis ar l skoleksu), cenura (uz pūšļa sienām veidojas daudzu skoleksu aizmetņi), ehinokoks (dažāda lieluma pūslis, kura sienās veidojas daudz jaunu pūslīšu ar skoleksiem un cisticerkoids). Attīstās ar viena, divu vai triju saimnieka maiņu. Definitivie saimnieki ir mugurkaulnieki. Starpsaimnieki var būt mugurkaulnieki vai bezmugurkaulnieki. Papildsaimnieki visbiežāk vēžveidīgie. Atkarībā no tā, vai no apaugļotās olas attīstās onkosferas vai likoforas tipa kāpuri un izaug vai nu daudzposmu, vai vienposma lenteņi.

Sistemātika

Cestoda klasi dala 2 apakšklasēs. Latvijā atrasti tikai Eucestoda apakšklases pārstāvji. Pavisam aprakstītas vairāk nekā 3000 lenteņu sugas. Latvijā ir zināmas 107 sugas, no kurām ap 80 parazitē putnos.

Klase Lenteņi (Cestoda)

• apakšklase Cestodaria
  • kārta Amphilinidea
  • kārta Gyrocotylidea
• apakšklase Eucestoda
  • kārta Aporidea
  • kārta Caryophyllidea
  • kārta Cyclophyllidea
  • kārta Diphyllidea
  • kārta Lecanicephalidea
  • kārta Litobothridea
  • kārta Nippotaeniidea
  • kārta Proteocephalidea
  • kārta Pseudophyllidea
  • kārta Spathebothriidea
  • kārta Tetraphyllidea
  • kārta Trypanorhyncha

Ārējās saites

• Latvijas lenteņu sugas Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Lenteņi | Medicīnas termins (latviski)