Vikipēdija

Sūcējtārpi

Sūcējtārpi jeb trematodes (angļu: Trematoda) ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu). Barību uzsūc caur mutes atveri (lenteņi ar visu ķermeni). Kāpuru stadijā daudz kopīgu īpašību ar skropstiņtārpiem. Parazitē arī mājlopos un cilvēkos (helmintoze).

Sūcējtārpi
Botulus microporus
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPlakantārpi (Platyhelminthes)
KlaseSūcējtārpi (Trematoda)
Iedalījums
Sūcējtārpi Vikikrātuvē

Raksturojums

labot šo sadaļu

Sūcējtārpi pēc organizācijas filoģenētiski vistuvāki skropstiņtārpiem, bet atšķirībā no pēdējiem pilnīgi pārgājuši uz parazītisku dzīvesveidu, kas ir izraisījis virkni pārmaiņu to uzbūvē. Atšķirībā no skropstiņtārpiem, sūcējtārpiem pieaugušā stāvoklī epitēlijam nekad nav skropstiņu. Turpretim to ādu sedz kutikula. Actiņu pieaugušā stāvoklī nav. Maņu orgāni ir vispār reducējušies. Mutes atvere visbiežāk ir ar mutes piesūcekni, ar ko tie piestiprinās pie saimnieka orgāniem. Gremošanas traktam tomēr vienmēr ir divi gareniski atzarojumi. Bez mutes piesūcekņa daudzām formām attīstās papildu piesūcekņi, kas arī ir piestiprināšanās orgāni, bet tie nav saistīti ar gremošanas sistēmu. Dzimumaparāts — hermafrodītisks (ar atsevišķiem izņēmumiem), parasti ārkārtīgi spēcīgi attīstīts un producē milzīgu skaitu dīgļu olu apvalkos. Šī milzīgā auglība ir parazītiskā dzīves veida tiešas sekas. Ka sūcējtārpi cēlušies no brīvi dzīvojošām formām, spilgti pierāda tas, ka to kāpuri brīvi eksistē ārējā vidē, pie tam kāpuru āda ir ar skropstiņām, tiem var būt actiņas, tie spēj aktīvi peldēt ūdenī. Tālākā attīstībā kāpuri izmainās: tie zaudē visus brīvā dzīves veida pielāgojumus un invadējas atbilstošajā saimniekā. Virkne sūcējtārpu pārvēršas bez saimnieku maiņas, citiem turpretim attīstības cikls saistīts ar saimnieku un paaudžu maiņu. Daļa sūcējtārpu parazitē uz dažādu dzīvnieku ārējiem orgāniem (ektoparazīti), citi pielāgojušies dzīvei daudzu dzīvnieku iekšējos orgānos (endoparazīti).

Morfoloģija

labot šo sadaļu

Ķermenis parasti plakans, ovāls, iegarens vai cilindrisks, segts ar kutikulu, 0,1 mm—15 cm garš. Parasti ir 2 muskuļaini piestiprināšanās orgāni — mutes un vēdera piesūcekņi. Strigeata kārtas parazītiem vēl ir trešais piestiprināšanās orgāns — tā saucamais Brandesa orgāns.

Gremošanas orgānu sistēma sākas ar mutes atveri, kas atrodas ķermeņa priekšgalā. Barības vads sākas ar muskuļainu paplašinājumu — rīkli, kas tālāk pāriet zarnu kanālā. Pēdējais parasti dalās 2 zaros, kuri savukārt var zaroties. Anālās atveres nav, un zarnu kanālu zari parasti nobeidzas akli. Tikai ļoti retos gadījumos zarnu kanāla zari atveras tieši uz āru. Dažām sugām abi zarnas zari savienoti ar urīnpūsli.

Izvadorgānu sistēma sastāv no zvaigžņveida terminālām šūnām, kam uz virsmas ir vibrējošu skropstiņu pušķis. No šūnām atiet kapilāri, kas apvienojas 1 vai 2 galvenajos kanālos, kuri bieži nobeidzas urīnpūslī. Pēdējais atveras uz āru ar l vai 2 atverēm ķermeņa kaudālajā galā.

Nervu sistēma sastāv no 2 smadzeņu ganglijiem. No tiem uz ķermeņa kaudālo galu atiet 3 pāri nervu šķiedru, no kurām vislabāk attīstīta viena, kas stiepjas gar ķermeņa vēderpusi. Maņu orgāni vāji attīstīti.

Dzimumorgāni trematodēm ir ļoti attīstīti. Visi diģenētiskie sūcējtārpi, izņemot Schistosomatidae, ir hermafrodīti. Vīrišķie dzimumorgāni parasti sastāv no 2 sēkliniekiem (testes; retāk sēklinieks viens vai daudzi). No sēkliniekiem atiet sēklas vadi (vasa efferentia), kas savienojas kopējā, lielākā sēklas vadā (vas deferens). Tajā ir paplašinājums — sēklas pūslītis (vesicula seminalis). Sēklas vada galu aiz sēklas pūslīša sauc par sēklas izsviedējkanālu (ductus ejaculatorius). Šis kanāls ietverts muskuļainā kopulācijas orgānā (cirrus), kuru var izbīdīt ārā no ķermeņa. Kopulācijas orgāns parasti atrodas īpašā ķermeņa sienas maisveida ieliekumā — cirusa maisā jeb tā saucamajā bursā. Sievišķie dzimumorgāni sastāv no vienas olnīcas, no kuras atiet olvads. Tas atveras nelielā maisiņā — ootipā (ootyp). Dažām sugām (Fasciola hepatica) ootipa nav. Ootipā notiek olšūnas apaugļošanās, jo šeit no sēklas uztvērēja (receptaculum seminis) ieplūst arī sperma. Olas dzeltenums un apvalks izveidojas no ootipā ieplūstošā dzeltenuma dziedzeru (glandulae vitellogenes) sekrēta. Tas rodas ķekarveida dzeltenuma dziedzeros, kuri atrodas abos ķermeņa sānos uz ārpusi no zarnu zariem. No dzeltenuma dziedzeriem atiet vadi; tie ķermeņa vidū saplūst un izveido vienu kopēju dzeltenuma pūslīti, kas atveras ootipā. Ootipā ieplūst arī sīko čaulas dziedzeru, tā saucamo Melisa ķermeņu (corpus Mehlisi) gļotainais sekrēts. Ootips ķermeņa mugurpusē ar Laurera kanālu (canalis Laureri) savienots ar ārējo vidi. No ootipa atiet garš, izlocīts kanāls — dzemde. Te uzkrājas apaugļotās olas. Dzemde atveras dzimumkloākā, tieši blakus kopulācijas orgānam. Visbiežāk dzimumkloākas atvere atrodas starp mutes un vēdera piesūcekņiem, bet tā var būt arī citur. Olas parasti ovālas, ar vāciņu vienā polā, otrā olas polā ir mazs izaugums (0,02—0,4 mm garš).

Attīstība

labot šo sadaļu

Olas attīstās ūdenī. Attīstības ciklā diģenētiskie sūcējtārpi pārdzīvo vairākas kāpura stadijas, līdz no attīstības 1. stadijas — skropstainā miracidija, kas izšķiļas no olas, izveidojas pieaugusi trematode. Attīstība noris ar vienu vai diviem starpsaimniekiem. Pirmais vienmēr ir saldūdens gliemji, otrais jeb papildsaimnieks var būt zivis, kukaiņu kāpuri vai vēzīši. Tikai pēc tam galvenā saimnieka ķermenī trematodes sasniedz dzimumgatavību.

Sistemātika

labot šo sadaļu

Pasaulē ir zināms ap 18 000—24 000 sugu, kas iedalās 2 nevienlīdzīgās apakšklasēs. Latvijā zināmas vairāk nekā 130 sugas.

Klase Sūcējtārpi (Trematoda)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sūcējtārpi

Latvijas sūcējtārpu sugas. (latviski)

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sūcējtārpi&oldid=3479566"