Lānss Ārmstrongs

**Lānss Ārmstrongs**
*Lance Armstrong*
	Lānss Ārmstrongs 2010. gada Tour de France
Personas dati
	Lānss Edvards Ārmstrongs
Dzimis	1971. gada 18. septembrī (53 gadi)
Augums	177 cm
Svars	75 kg
Pārstāvētā; valsts	ASV
Iesauka	Boss, The Texan, Mellow Johnny
Komandas informācija
Disciplīna	šoseja
Loma	braucējs
Braucēja tips	vispusīgs
Amatieru komandas
Sezonas	Komanda
1990—1991; 1991	Subaru-Montgomery; ASV Nacionālā izlase
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1992—1996; 1997; 1998—2005; 2009; 2010—2011	Motorola; Cofidis; US Postal; Astana; Team RadioShack
Lielākās uzvaras
	Lielās tūres Tour de France 2 posmi (1993, 1995) Daudzdienu sacensības Tour de Luxembourg (1998) Tour DuPont (1995), (1996) Viendienas un klasikas Pasaules čempions grupas braucienā (1993) ASV čempions grupas braucienā (1993) Sansevastjanas klasika (1995) La Flèche Wallonne (1996) Trofeo Laigueglia (1993)
Medaļas
Pārstāvot: ASV
Šosejas riteņbraukšana
Vasaras olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts

Lānss Edvards Ārmstrongs (angļu: Lance Edward Armstrong, dzimis Lānss Edvards Gundersons (angļu: Lance Edward Gunderson), 1971. gada 18. septembrī) ir bijušais ASV profesionālais šosejas riteņbraucējs, 1993. gada Pasaules čempions elites grupā. No 1999. līdz 2005. gadam Ārmstrongs septiņas reizes pēc kārtas uzvarēja Tour de France, bet šīs uzvaras tika atņemtas 2012. gadā pēc plaša skandāla par dopinga lietošanu visas karjeras laikā.

Divreiz pārtraucis profesionāļa karjeru — pirmajā reizē pēc viņa organismā atklātā vēža, otrajā reizē pēc septītās uzvaras Tour de France, bet abas reizes ar panākumiem atgriezies profesionālajā sportā. 2011. gadā trešo reizi beidzis aktīvā sporta gaitas.

Karjera

Karjeras sākums

Skolas gados L. Ārmstrongs trenējās triatlonā un sasniedza ievērojamus panākumus, kļūdams arī par ASV čempionu. Pēc tam specializējās vienā no triatlona disciplīnām - riteņbraukšanā un jau 1991. gadā kļuva par ASV amatieru čempionu, bet vēl pēc diviem gadiem kļuva par 1993. gada pasaules čempionu grupas braucienā. Gan šajā, gan nākamajā gadā L. Ārmstrongam izdevās izcīnīt arī savas pirmās uzvaras atsevišķos Tour de France posmos.

Cīņa ar vēzi

1996. gadā L. Ārmstrongs uzvarēja Flèche Wallonne sacīkstēs un pabeidza gadu kā viens no pieciem labākajiem riteņbraucējiem pasaulē. Šī paša gada vasarā viņš bija spiests izstāties no Tour de France, jo nedēļas laikā viens no sportista sēkliniekiem bija palielinājies trīs reizes.^[2] Oktobrī ārsti viņam konstatēja vēzi, kas jau bija izplatījies pa visu organismu. Mediķi deva tikai 20-40%, ka viņš izdzīvos.^[2] Sportistam tika izoperēta ķermeņa daļa, kuru skāra audzējs, un viņš saņēma ķīmijterapiju. Mazliet vēlāk tika atklāts, ka vēzis bija skāris arī viņa smadzenes.^[2] 1996. gada decembrī tika pabeigta terapija un viņš gadu vēlāk noslēdza līgumu ar US Postal un atgriezās riteņbraukšanā. 1999. gada jūlijā viņš bija atguvis tik daudz spēka, ka spēja izcīnīt pirmo no septiņiem Tour de France uzvarētāja tituliem.

L. Ārnstrongs Midi Libre velobraucienā 2002. gadā

Panākumi

No 1999. gada līdz 2005. gadam L. Ārmstrongs uzvarēja 7 Tour de France pēc kārtas, ko līdz šim nebija veicis neviens riteņbraucējs. Iepriekšējais rekords - 5 uzvaras - piederēja tādām riteņbraukšanas leģendām kā Ž. Anketilam, E. Merksam, B. Ino un M. Indurainam. Pārstāvot ASV profesionālās komandas US Postal un Discovery Channel L. Ārmstrongs sevi pierādīja kā universālu braucēju, kura stiprās puses ir individuālais brauciens ar atsevišķu startu un visgrūtākie kalnu etapi. Sidnejas olimpiskajās spēlēs 2000. gadā L. Ārmstrongs izcīnīja bronzas medaļu braucienā ar atsevišķu startu. Pēc uzvaras savā septītajā Tour de France 2005. gadā viņš paziņoja par profesionāļa karjeras beigām.

Otrā atgriešanās

2008. gada 10. septembrī, 36 gadu vecumā, viņš paziņoja par atgriešanos profesionālajā sportā un gatavību atkal startēt Tour de France^[3] 2008. gada 24. jūnijā profesionālā riteņbraukšanas komanda Astana paziņoja, ka tai pievienojas L. Ārmstrongs.^[4] Viņš startēja Giro d Italia, kas labi palīdzēja sagatavoties sezonas galvenajām sacensībām. 2009. gada Tour de France Astana komanda pārliecinoši kontrolēja sacīkstes gaitu un uzvaru izcīnīja tās līderis Alverto Kontadors. Šajā panākumā nozīmīga bija L. Ārmstronga palīdzība, kurš pats ieņēma 3. vietu kopvērtējumā. Pēc velobrauciena beigām viņš paziņoja, ka plāno startēt arī 2010. gada Tour de France, pārstāvot jaunizveidoto komandu RadioShack. Pēdējais Tour de France velobrauciens L. Ārmstrongam gan neizdevās īpaši veiksmīgs un pēc tā beigām viņš trešo reizi paziņoja par profesionāļa karjeras beigām. Pēc tam piedalījās vēl dažas nelielās sacensībās, taču 2011. gada sākumā oficiāli beidza dalību profesionāli sacensībās.

Dopings

L'Équipe pirmā lapa , apsūdzot L. Ārmstrongu dopinga lietošanā. Nosaukuma tulkojums "Ārmstronga meli"

Septiņkārtējā Tour de France uzvarētāja L. Ārmstronga sasniegumi ir radījuši dažādas aizdomas par dopinga lietošanu, tomēr viņa sodīšanai nekad nav bijuši pietiekami pierādījumi. Aizdomas daļēji saistītas ar viņa saistību ar itāļu ārstu Mikēli Ferrāri. L. Ārmstronga bijušais asistents Maiks Andersons apgalvojis, ka L. Ārmstrongs lietojis vielu ar tirdzniecības nosaukumu līdzīgu "androstenīnam". Tam sekoja tiesas process pret M. Andersonu un pretēja prasība pret L. Ārmstrongu.^[5]

2005. gada augusta beigās mēnesi pēc L. Ārmstronga septītās Tour de France uzvaras pēc kārtas Francijas sporta laikraksts L'Équipe apgalvoja, ka tā rīcībā ir pierādījumi, ka L. Ārmstrongs 1999. gada Tour de France laikā lietojis EPO.^[6] Šo apgalvojumu pamatoja ar urīna paraugiem, kuri bija arhivēti Francijas Nacionālajā Dopinga noteikšanas laboratorijā tālākai izpētei. L. Ārmstrongs noliedza EPO lietošanu un UCI viņu nesodīja parauga dublikāta trūkuma dēļ. UCI apstiprināja, ka viņu ārsts Mario Zorzoli esot nopludinājis žurnālam 15 formas, kuras saistīja L. Ārmstrongu ar pozitīvu testu.

Arī 1999. gadā L. Ārmstrongam uzrādīja pozitīvas glikokortikosteroīda hormona analīzes. Sportists to izskaidroja ar kortizonu saturoša krēma lietošanu pret sēdekļa izraisītiem noberzumiem un uzrādīja ārsta recepti. Noteiktais apjoms bija zem aizliegtā līmeņa un atbilda apjomam, kuru izmanto tropiskajam ādas krēmam, bet UCI noteikumi pieprasīja, ka ārstu receptes jāuzrāda pirms medikamenta lietošanas.

Privātā dzīve

L. Ārmstronga pirmā sieva bija Kristīna Ričarda, kas palīdzēja viņam cīņā ar vēzi, viņiem ir 3 bērni. No 2004. līdz 2005. gadam viņam bija attiecības ar ASV mūziķi Šerilu Krovu. Pāris saderinājās, tomēr neapprecējās.

Skatīt arī

Dopinga lietošana Tour de France

Atsauces

↑ Lance Armstrong, Sally Jenkins: Every Second Counts, Chapter 1, (ISBN 0-385-50871-9), Broadway Books 2003.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 "Cīņa ar slimību", Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 55.lpp.
↑ Oficiāli: Ārmstrongs atgriežas
↑ Ārmstrongs pievienojas "Astana"
↑ «Armstrong's lawyer: We won't be 'blackmailed'». MSNBC. 2005. gada 2. aprīlis.
↑ “L'Équipe alleges Armstrong samples show EPO use in 99 Tour” Arhivēts 2006. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. Velo News, August 23, 2005.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lānss Ārmstrongs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Lancearmstrong.com Lānsa Ārmstronga oficiālā mājaslapa (angliski)'

[1] Lance Armstrong, Sally Jenkins: Every Second Counts, Chapter 1, (ISBN 0-385-50871-9), Broadway Books 2003.

[IZ-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 "Cīņa ar slimību", Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 55.lpp.

[3] Oficiāli: Ārmstrongs atgriežas

[4] Ārmstrongs pievienojas "Astana"

[5] «Armstrong's lawyer: We won't be 'blackmailed'». MSNBC. 2005. gada 2. aprīlis.

[6] “L'Équipe alleges Armstrong samples show EPO use in 99 Tour” Arhivēts 2006. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. Velo News, August 23, 2005.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]