Lehaja

Lehaja (grieķu: Λέχαιο) bija sena ostas pilsēta, kas atradās 2,2 km uz ziemeļiem no senās Korintas (8 km uz rietumiem no Korintas), Korintas līča krastā pie Arheolimanas ciema. Garām iet valsts nozīmes autoceļš Nr. 8. Kādreiz šeit atradās dzelzceļa stacija uz dzelzceļa līnijas Pireja-Patra. Pasažieru satiksme šajā līnijā tika pārtraukta 2009. gadā.

Lehaja
Λέχαιο
Lehajas bazilikas drupas.
Lehaja
Atrašanās vieta	Korintija, Grieķija
Koordinātas	37°56′1″N 22°53′6″E
Veids	Arheoloģiska vieta
Vēsture
Kultūras	Grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas

Lehajas osta nodrošināja Korintas sakarus ar Vidusjūras rietumu reģioniem, un bija viena no lielākajām senās pasaules mākslīgajām ostām. Iespējams tā pastāvēja vēl no 8. gadsimta pr.Kr. Ostas atrašanās tikai 12 stadiju attālumā no senās pilsētas (tuvāk par Kenhrejas ostu 70 stadiju attālumā) sekmēja tās straujai attīstībai. 5. gadsimtā pr.Kr. osta kalpoja par bāzi Korintas flotei un bija aprīkota ar dokiem.

Ostu ar pilsētu savienoja Lehajas ceļš un Garās sienas (390. g.pr.Kr.). Vēlāk tā kļuva par maķedoniešu jūras bāzi, bet kad Korintā tika dibināta romiešu kolonija, šī osta tika īpaši attīstīta. Ostas drošību un ietilpību nodrošināja dažādas inženiertehniskās celtnes. Agrajā arhaiskajā periodā, lai sekmētu Korintas koloniālo ekspansiju uz rietumiem, purvainajā apvidū tika ierīkota osta. Tai bija ārējā un iekšējā daļa. Senatnē ostas gultnes padziļināšanas rezultātā tika izveidoti trīs mākslīgi pauguri. Viļņlauzis, kuru mūsdienās sedz dūņas, ar kanālu tika savienots ar diviem iekšējiem baseiniem, kas savā starpa tika savienoti ar vēl vienu kanālu. Šo baseinu malās izvietojās ārējā osta no diviem mākslīgiem baseiniem, kurus no jūras puses norobežoja divi moli, kuru drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tie aizsargāja kuģus no bīstamajiem ziemeļrietumu vējiem, kamēr tie tuvojās iekšējās ostas mierīgajiem ūdeņiem. Lehajā izauga atsevišķs ciemats. Senajos avotos ir minētas Poseidona un Afrodītes svētnīcas. Pausānijs min, ka Poseidona svētnīcā atradās Poseidona vara statuja. Bet Plutarhs, kurš norāda Peniandru, kā septiņu gudro simpozija organizētāju, piemin, ka šis pasākums notika Lehajas ostā netālu no Afrodītes svētnīcas, kur atradās "estiatorija" (dzīru vieta).

5. gadsimtā Lehajas ostā, vietā, kur tika paglabāti ar nāvi sodītie kristiešu mocekļi, Leonīds un septiņas sievietes (noslīcināti Korintas līcī), tika uzcelta liela trīsjomu bazilika, dekorēta ar bagātīgiem rotājumiem. Bazilika gāja bojā 551. gada zemestrīcē.