Lauka veronika (Veronica agrestis) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Tās sākotnējais izplatības areāls ir Eiropas vidiene un Dienvideiropa, taču mūsdienās tā ir plaši sastopama Eirāzijā un citos kontinentos, tostarp ir bieži sastopama visā Latvijas teritorijā — tīrumos un atmatās, dārzos, sētos zālājos un dažādās nezālienēs.[2]

Lauka veronika
Veronica agrestis L.
Lauka veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaLauka veronika (Veronica agrestis)
Lauka veronika Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

Lauka veronika ir viengadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs ar gulošu vai pacilu stublāju, kuram var attīstīties vairāki zari, kuri starveidīgi aug uz visām pusēm. Stublāju un lapas klāj īsi matiņi.

Lapas ir iegareni olveidīgas, aptuveni 0,7—1,2 cm garas un 0,5—0,8 cm platas. Tās ir nedaudz sulīgas, to mala ir zobaina, gals strups, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs. Lapām ir īss kāts — kāta garums parasti nepārsniedz pusi no plātnes garuma.

Ziedi (viens vai vairāki) ir izvietoti augšējo lapu žāklēs. Kauss ir dalīts četrās iegareni lancetiskās daļās. Ziedi ir pasīki — to diametrs ir 0,5—0,8 cm. Tie ir ļoti gaiši zilganbalti, parasti ar tumšākām, zilām svītrām. Putekšņlapas ir īsākas nekā vainags. Augļu laikā ziedkāts lokveidīgi noliecas uz leju. Auglis ir otrādi sirdsveidīga pogaļa ar dziļu jomu, abi pogaļas cirkņi ir ļoti izcelti. Pogaļai ir blīvi, gari dziedzermatiņi. Zied no maija beigām līdz oktobrim.

Atsauces labot šo sadaļu