Latvijas Ceļu muzejs ir muzejs, kas veltīts ceļu būves un uzturēšanas vēsturei Latvijā. Tas uzsākts veidot 1976. gadā Ogrē pēc Latvijas ceļinieku iniciatīvas. 2000. gadā tas pārcēlās uz "Šlokenbekas muižas ansambli" Tukuma novadā. Saņēmis valsts akreditāciju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība.
Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.
Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot Ogrē, Ogres upes krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā tika izveidots stiklots paviljons, kur vēlāk glabājās Marshall tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais autogreidersCatepillar un citi muzeja eksponāti. Muzeju apmeklētājiem atklāja 1982. gada maijā. Ar laiku muzejs kļuva par šauru, tur vairs nevarēja izvietot visus savāktās smagās tehnikās eksponātus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties īpašumtiesību atgūšanai, atjaunotajai muzeja mājai Ogrē pieteicās īpašnieks.
Milzkalnē, savukārt, kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — Šlokenbekas muižas ansambli. Tāpēc 2000. gadā Latvijas ceļu muzejs tika pārcelts uz Šlokenbeku. Uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.[2]
