Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens ir sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību mūzikas vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā. Tā ir viena no vecākajām Latvijas augstskolām – to dibināja 1919. gadā kā Latvijas Konservatoriju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā konservatorijas nosaukumu nomainīja uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas nosaukumu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Valsts	Latvija
Dibināta	1919
Atrašanās vieta	Rīga, Kr. Barona iela 1
Tips	Valsts augstskola
Rektors	Ilona Meija
Pasniedzēji	116 (2023)
Studenti	552 (2023)
Mājaslapa	http://www.jvlma.lv

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

Akadēmijā mācās apmēram 550 studentu, strādā 116 mācībspēku. JVLMA viesojušies un snieguši meistarklases Mstislavs Rostropovičs, Kšištofs Pendereckis, Arvo Perts, Stīvs Reihs, Mariss Jansons, Nikolā Baldiru, Leifs Segerstams, Reijers Dorrestejns, Bārbrū Marklunda, Volfgangs Kloss, Ēriks van Nevels, Marija Klīgele, Kevins Bobo, Maikls Volfs un citi.

Vēsture

1919. gada 20. augustā Ministru kabineta sēdē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis par Latvijas Konservatorijas direktoru iecēla profesoru Jāzepu Vītolu. Konservatorija ieguva bijušās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas telpas Suvorova (tagadējā Krišjāņa Barona) ielā 1. 1919. gada septembrī Konservatorijas pedagogu padome sāka darbu, un novembrī, neraugoties uz bermontiādi, konservatorija uzsāka darbu un atvēra piecas fakultātes: Kompozīcijas, teorijas un ērģeļu, Dziedāšanas, Klavieru, Stīgu instrumentu, Pūšamo un sitaminstrumentu. Oficiālā akadēmijas atklāšana notika 1920. gada 11. janvārī. Pirmā mācību gada beigas tā noslēdza ar 34 pedagogiem un 367 audzēkņiem. Absolventu-brīvmākslinieku vidū bija daudzas nākošās skatuves zvaigznes un talanti, kuri aktivizēja mūzikas dzīvi arī citur Latvijā, dibināja mūzikas skolas un tautas konservatorijas.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Konservatorijā tika nodibinātas jaunas nodaļas – Kordiriģēšanas (1944), Muzikoloģijas (1947), Mūzikas skolotāju (1966) un Horeogrāfijas (1977). Kādu laiku konservatorijā darbojās arī Teātra nodaļa un Kultūrdarbinieku nodaļa, epizodiski – Estrādes orķestra vadītāju un Militāro orķestru diriģēšanas klase.

Nosaukumi

• Latvijas Konservatorija (1919—1958)
• Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija (1958—1991)
• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (1991—pašlaik)

Rektori

• Jāzeps Vītols (1919—1935)
• Pauls Jozuus (1935—1937)
• Alfrēds Kalniņš (1944—1948)
• Jēkabs Mediņš (1948—1950)
• Jānis Ozoliņš (1951—1977)
• Imants Kokars (1977—1990)
• Juris Karlsons (1990—2007)
• Artis Sīmanis (2007—2017)
• Guntars Prānis (2017—2024)
• Ilona Meija (2024—pašlaik)

Studiju programmas

JVLMA divos studiju virzienos – Mākslas un Izglītības un pedagoģijas – piedāvā septiņas studiju programmas četros dažādos augstākās izglītības līmeņos:

1) Studiju virzienā "Mākslas":

• "Mūzika un skatuves māksla" (profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmās);
• "Muzikoloģija" (akadēmiskā maģistra un akadēmiskā doktora studiju programmās);
• "Mākslas" (kopīgā profesionālā doktora studiju programma, īsteno kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju).

2) Studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija"

• "Mūzikas, dejas, mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs" (īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma);
• "Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs" (profesionālā bakalaura studiju programma).

Ārējās saites

• JVLMA mājaslapa