Latvijas Universitātes Bibliotēkas kolekcija "Pirmspadomju perioda grāmatas latviešu valodā"

Latvijas Universitātes Bibliotēkas kolekcijā “Pirmspadomju perioda grāmatas latviešu valodā” ir apvienotas laika posmā no 19. gs. 50. gadiem līdz 20. gs. 50. gadiem izdotās grāmatas. Kolekcija veidota no ļoti dažādiem avotiem: no vēsturiski pārmantotiem LU struktūrvienību krājumiem, no privātpersonu dāvinājumiem un privātajām mācībspēku bibliotēkām.

Grāmatu klāsts ir saturiski daudzveidīgs, tajā ietverti latviešu autoru un tulkotie izdevumi dažādās zinātņu nozarēs. Skaitliski visvairāk ir daiļliteratūras, literatūrzinātnes un valodniecības izdevumu, bet ir arī darbi citās zinātņu nozarēs, kas latviešu valodā izdoti minētajā laika posmā.

Vecākā grāmata kolekcijā ir vācu tautības grāmatu iespiedēja Johana Frīdriha Stefenhāgena 1843. gadā Jelgavā izdotā “Septiņi Gavēņu sprediķi par Pestītāja septiņiem pēdējiem vārdiem: latviešiem par labu no vācu valodas pārtulkoti”. Kolekcijā iekļauti vairāki latviešu kultūrai nozīmīgi izdevumi. Tajā ir atrodama pirmā dzejoļu grāmata bērniem latviešu valodā “Stāstu dziesmas”, ko sarakstījis skolotājs un viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jānis Rātminders, tā izdota Rīgā 1850. gadā. 1856. gadā Tērbatā izdotais jaunlatvieša Jura Alunāna pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas”. Kolekcijā atrodas brāļu Matīsa Kaudzītes un Reiņa Kaudzītes 1879. gadā sarakstītais pirmais romāns latviešu literatūrā “Mērnieku laiki”, ko 1879. gadā Jelgavā klajā laidis pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs Indriķis Alunāns. 1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza savu eposu “Lāčplēsis latvju tautas varonis: tautas epus”, ko Rīgā izdeva Bernhards Dīriķis, arī šī grāmata atrodas kolekcijā. Kolekcijā ir Viļa Plūdoņa pirmais dzejoļu krājums “Pirmie akordi”, kas izdots 1895. gadā, tāpat daudzu citu latviešu autoru pirmizdevumi.

Īpaša kultūrvēsturiska nozīme ir kolekcijas grāmatās esošajiem ierakstiem un autogrāfiem, ko ierakstījušas latviešu tautai nozīmīgas personības- Latvijas valstsvīri, latviešu rakstnieki, dzejnieki un kultūras darbinieki. Kolekcija ir unikāla ar to, ka tajā ir LU mācībspēku darbi ar ierakstiem un autogrāfiem.

Senākais ieraksts ir rakstnieka Matīsa Kaudzītes veltījuma ieraksts un autogrāfs viņa 1877. gadā Rīgā iznākušajā grāmatā “Dzejoļi”: „Cienījamajam “Baltijas Vēstneša” redaktoram Dīriķa kungam pasniegums no viņa padevīgā līdzstrādnieka Kaudzītes Matīsa”. Ieraksts veikts 1877. gadā!

Rakstnieks Pāvils Rozītis savā grāmatā “Sarunas” ierakstījis: ”Draugam un profesoram dzejniekam Kārlim Straubergam- Pāvils Rozītis, 24. XII. 1936.” Dzejnieks Jānis Sudrabkalns savu grāmatu „Spārnotā Armāda” ar veltījuma ierakstu: „Augsti godātam Rapas kungam pateicībā- Sudrabkalns. Rīgā, 6. martā 1926. gadā” ir dāvinājis grāmatas izdevējam Jānim Rapam. Grāmatās var aplūkot arī paša Jāņa Rapas ierakstus un autogrāfus. 1932. gadā izdevējs LU pārdeva lielu daļu no savas privātās bibliotēkas. Dzejniece Elza Stērste 1921. gadā izdotajā grāmatā “Eizebijs un Florestans” ir ierakstījusi: “Dzīve lai par dzeju top”, ieraksts veikts 1933. gadā. Dzejnieks Vilis Plūdonis savu dzejas grāmatu “Skanošās āres” ar veltījuma ierakstu: ”Augsti godātajam Izglītības Ministram- Dr. Adamoviča kungam- mūsu nacionālās skolas nodibinātājam- pateicībā un dziļcienībā, Torņakalņā, 12. XII. 1934” un autogrāfu dāvinājis Latvijas Republikas izglītības ministram, mācītājam, LU docentam un dekānam Ludvigam Adamovičam. Vēsturnieks, LU filoloģijas doktors un profesors, vēlākais diplomāts Arnolds Spekke savu grāmatu par “Livonijas zemnieku kustību un nemieriem 16. g. s. otrā pusē” ar ierakstu: “Profesoram Adamovičam cienībā un padevībā- sacerētājs, 25. aug. 1931.” dāvinājis Ludvigam Adamovičam. 1941. gada jūnijā profesors ar ģimeni tika arestēts un izsūtījumā 1943. gadā gāja bojā, bet 1944. gadā PSRS režīma pārstāvji iznīcināja lielāko daļu no profesora personīgā arhīva un bibliotēkas, taču daudzas grāmatas atrodas LU Bibliotēkā. Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Republikas izglītības ministrs, LU vecākais docents Longīns Ausējs ar ierakstu: “Cienījamajam un mīļajam kolēģim vecākajam docentam Čakstes kungam” savu grāmatu “Matemātikas metodes ekonomiskajās zinātnēs” dāvinājis tiesību zinātniekam Konstantīnam Čakstem. Abus LU mācībspēkus- gan grāmatas un ieraksta autoru, gan saņēmēju PSRS iestādes arestēja un izsūtījumā nošāva.

Kolekcijas grāmatas atrodas LU Bibliotēkā un ir pieejamas jebkuram interesentam.