Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (abreviatūra LJZA) ir 2005. gada 8. decembrī dibināta biedrība, kas apvieno ap 200 jaunos zinātniekus un doktorantus, kā arī citus jaunos zinātnes entuziastus neatkarīgi no viņu pārstāvētās zinātņu nozares. Organizācijā kā biedri uz īsāku vai ilgāku laiku kopā bijuši iesaistīti ap 500 jauno zinātnieku. Saskaņā ar biedrības statūtiem, tās galvenie uzdevumi ir ar zinātni saistītas informācijas izplatīšana, tīklošanās un sadarbības veicināšana, zinātnisku un sabiedrisku pasākumu organizēšana, kā arī doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvēšana kā Latvijas tā arī Eiropas līmenī. LJZA arī pārstāv Latvijas jaunos zinātniekus un doktorantus starptautiskajās organizācijās Eurodoc, Global Young Academy, Northern-Baltic Young Academies un European Young Academies. Biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

Abreviatūra	LJZA
Izveidots	2005. gada 8. decembrī
Tips	biedrība
Valdes priekšsēdētājs	Antra Boča
Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja	Ieva Siliņa
Tīmekļa vietne	http://www.ljza.lv

Darbība

Zinātnes un augstākās izglītības politika

Trīs pīlāru rezultātorientētais modelis institucionālā (bāzes) finansējuma piešķiršanai. Pirmā un otrā pīlāra finansējums veido 45% no kopējā institucionālā (bāzes) finansējuma. Pirmā pīlāra finansējums ir proporcionāls zinātnisko grupu vadītāju amatu skaitam, kas piešķirti zinātniskajai institūcijai, pamatojoties uz tās kapacitāti. Rezultatīvos rādītājus otrajā pīlārā aprēķina, pamatojoties uz organizācijā aizstāvēto doktora disertāciju skaitu (10% svars), sagatavoto publikāciju skaitu un kvalitāti (30% svars), pētniecības grantu finansējuma apjomu (30% svars) un privātā sektora finansējuma apjomu (30% svars). Trešā, attīstības pīlāra īpatsvars ir 10%.

Zinātnes un augstākās izglītības politika ir viena no LJZA prioritātēm kopš tās dibināšanas brīža. LJZA pārstāvji ir aktīvi līdzdarbojušies ar šo jomu saistītu likumdošanas aktu, Eiropas Savienības struktūrfondu noteikumu un kritēriju, grantu konkursu nolikumu, kā arī citu plānošanas dokumentu izstrādē. 2009. gadā ar Izglītības un zinātnes ministriju tika noslēgts sadarbības memorands. LJZA ir viens no nozares ministrijas nozīmīgākajiem sociālajiem partneriem zinātnes politikas jomā.

LJZA Zinātnes un augstākās izglītības politikas darba grupas uzdevums ir piedalīties zinātnes un augstākās izglītības politikas procesos, formulējot un pārstāvot jauno zinātnieku viedokli, sekojot aktuālajām norisēm, līdzdarbojoties saistošo likumu izstrādē, kā arī cenšoties veidot zinātnes un izglītības vidi Latvijā, atbilstoši LJZA prioritātēm. LJZA pārstāvēja jaunos zinātniekus Latvijas Zinātnes padomē (LZP) līdz tās pārveidei 2020. gadā. Šobrīd LJZA ir viens pārstāvis LZP Konsultatīvajā padomē.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām LJZA kopā ar Latvijas Studentu apvienību un Rektoru padomi organizēja politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni, kurās deputāti nosauca mērķus, ko sasniegt šajā jomā 13. Saeimas darbības laikā. 2019. gadā LJZA izstrādāja jaunu modeli zinātnisko institūciju bāzes finansējuma piešķiršanai (attēlā), kas tika pārrunāts ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem, kā arī nozares organizācijām un vēlāk prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas politiķiem.

Zinātnes komunikācija

LJZA augstu vērtē zinātnes sasniegumu komunikācijas nozīmi gan sabiedrībai, gan dažādām zinātņietilpīgām rūpniecības nozarēm. Šīs komunikācijas mērķis ir veicināt pētnieka profesijas prestiža pieaugumu un stiprināt zinātnes lomu Latvijas sabiedrībā un ekonomikā. Kopš dibināšanas LJZA ir organizējusi vairākus pasākumus, kuru mērķauditorija ir skolnieki, piemēram, “Topošo zinātnieku forums”, vairāk kā 10 vizītes skolās (ar Teterevu fonda atbalstu). Tāpat organizētas vairākas publiskas diskusijas plašākai sabiedrībai, piemēram, “Jautā man jebko” un “Ko pēta Latvijas zinātnieki?" (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 100 gadu jubilejas ietvaros). 2009. gadā LJZA organizēja Jauno zinātnieku forumu.

Kopš 2020. gada LJZA organizē tiešsaistes sarunu ciklu “Tiešsaistē ar zinātnieku”, kura mērķis ir sabiedrības iepazīstināšana ar Latvijas zinātniekiem un viņu īstenotajiem pētījumiem. Sarīkots arī četru tiešsaistes sarunu cikls “Zinātnes telpa”, kura mērķis bija iepazīstināt jaunos zinātniekus ar to, kā notiek zinātnes politikas veidošana Eiropas, nacionālā un nozares līmenī. Viena saruna veltīta, lai pastāstītu par iespējām LJZA biedriem iesaistīties diskusijās par zinātnes politiku.

Tīklošanās un pasākumu organizēšana

Foto no LJZA nometnes Lēdurgā 2013. gadā — LJZA biedri sastājušies burtu LJZA formā

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ LJZA pievienojas jauni biedri, ir iespēja veidot sadarbības tīklus ar citiem pētniekiem. Jau kopš biedrības dibināšanas organizēti dažādi pasākumi, lai veicinātu ideju un pieredzes apmaiņu starp biedriem, kā arī sniegtu padomu par karjeras attīstību, par spēju izdzīvot zinātnē, par publicēšanos. Ilggadēja tradīcija bijusi LJZA vasaras nometne (no 2011. līdz 2017. gadam). Pirmā tika organizēta Rojas tuvumā, vēlāk Lēdurgā. Vēlāk nometnes vietā organizēti laivu braucieni un pārgājieni. Rīkoti arī dažādi socializēšanās pasākumi, piemēram, sveču liešana (pie Egila Stalidzāna). Tāpat organizētas ekskursijas uz zinātniskajām organizācijām (Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra Irbenes radioteleskopu, valsts zinātniskajiem institūtiem) un zinātņietilpīgiem uzņēmumiem (Līvānu stikla fabriku). Ir norisinājušās arī vairākas starptautiskas vasaras nometnes, ko LJZA ir rīkojusi sadarbībā ar jauno zinātnieku organizāciju Lietuvā. Tāpat Latvijas jaunie zinātnieki regulāri uztur kontaktus ar citu valstu jauno zinātnieku organizācijām un dalās ar Latvijas pieredzi.

Kopš 2018. gada LJZA organizē regulāras jauno zinātnieku un citu zinātnes draugu sanākšanas “Zinātnes brančs” un “Zinātnes pusstops”. Sākumā tikai Pārdaugavā, tuvumā universitāšu akadēmiskajiem centriem, vēlāk arī Teikā, kur atrodas vairāki valsts zinātniskie institūti.

2017. gadā Laura Bužinska izveidoja Facebook vietni “Grupa doktorantiem”, kura domāta jebkuras programmas/augstskolas doktorantiem, lai dalītos informācijā. Doktora grādu ieguvušie arī bija aicināti pievienoties. 2020. gadā grupā bija ap 450 cilvēkiem.

Biedri

LJZA ir 116 balsstiesīgi biedri (2023. gada 9. maijā). Lielākā daļa biedru ir doktoranti, pēdējā laikā būtiski ir pieaudzis arī zinātnes doktoru skaits. LJZA uzņem savās rindās arī maģistrantus un bakalaura programmu studentus. Galvenais kritērijs, lai kļūtu par LJZA biedru, ir interese par zinātni un vēlme iesaistīties LJZA organizētajās aktivitātēs. LJZA platforma piesaista visu nozaru jaunos zinātniekus, līdzīgās proporcijās ir pārstāvētas kā dabas, tā arī sociālās un humanitārās zinātnes.

Vēsturiski lielākais biedru skaits (ap 400) tika sasniegts pēc Latvijas jauno zinātnieku foruma, kurš notika Latvijas Universitātes Lielajā aulā un kuru organizēja Aigars Atvars un Jānis Jaško. Pasākuma patronese bija Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

LJZA savā ziņā ir kļuvusi par jauno zinātnieku arodbiedrību. Lai risinātu topošo zinātnieku konfliktsituācijas ar zinātnisko darbu vadītājiem vai pat institūcijām, ir izveidota LJZA Ētikas komisija.

Pārvalde

Kopsapulce

Biedru sapulce ir augstākā LJZA lēmējinstitūcija un tiek sasaukta reizi gadā, ne vēlāk kā līdz 31. martam. Ārkārtas jautājumu lemšanai pēc valdes vai revidenta iniciatīvas var tikt sasaukta ārkārtas biedru sapulce. Biedru sapulcē valde atskaitās par padarīto pēdējā gada laikā, nepieciešamības gadījumā tiek ievēlēti jauni valdes locekļi.

Valde

Valde 5-7 locekļu sastāvā (līdz 2023. gada 9. maijam valdē bija 5 locekļi) tiek ievēlēta uz 3 gadiem, un tā pati ievēl savu priekšsēdētāju. Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kas rūpējas par tās uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu. Valdes sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, parasti aptuveni reizi mēnesī.

Konsultatīvā padome

LJZA Konsultatīvā padome ir aktīvāko biedru kopa, kas konsultē un atbalsta valdi tās daudzveidīgajā darbā: nodrošina vēsturiskās atmiņas saglabāšanu, sniedz ieteikumus un iesaistās diskusijās par aktualitātēm, palīdz lēmumu pieņemšanā, pārstāv biedrību dažādās komisijās un sanāksmēs, iesaistās pasākumu organizēšanā. Izveidojusies tradīcija ik pa trīs gadiem valdi mainīt gandrīz pilnībā, dodot iespēju aktīvākajiem no jaunajiem biedriem un nodrošinot daudzpusīgākas attīstības iespējas organizācijai. Lai bijušie valdes locekļi turpinātu sniegt savu ieguldījumu, 2013. gada martā tika izveidota Konsultatīvā padome. Tajā iesaistās arī aktīvākie organizācijas biedri, kas ar laiku kandidē uz valdes sastāvu. Konsultatīvās padomes sastāvs tiek pārskatīts ne retāk kā reizi trīs gados kopā ar valdes vēlēšanām. Padomes sastāvā 2020. gadā bija 20 locekļi.

Vēsture

Aicinājums uz LJZA dibināšanas sapulci

Ideja par to, ka nepieciešama organizācija, kas apvienotu jaunos zinātniekus un palīdzētu risināt viņu problēmas radās 2005. gada janvārī. Pateicoties Igaunijas jauno zinātnieku akadēmijas vadītājam, Inese Sviestiņa un Jānis Jaško uzsāka darbu pie Latvijas doktorantu apvienības izveides. Pēc vairākām tikšanās reizēm ar citiem aktīvistiem tika nolemts veidot plašāku organizāciju ar nosaukumu "Latvijas Jauno zinātnieku apvienība", kas apvienotu maģistrantūras un doktorantūras studentus, kas aktīvi veic zinātnisko darbību. Tā 2005. gada 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās LJZA dibināšanas sapulce, kurā piedalījās 24 jaunie zinātnieki. 2006. gada 19. janvārī apvienība tika reģistrēta Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā un ieguva reģistrācijas numuru 40008097922. Kopš šī brīža, LJZA ir oficiālā doktorantu un jauno zinātnieku organizācija Latvijā un aktīvi iesaistās dialogā ar augstskolām un valsts institūcijām par jauno zinātnieku problēmām Latvijā.

2006. gada februārī LJZA tika uzņemta Eurodoc (European Council of doctoral candidates and young researchers) un kļuva par WAYS (World Academy of Young Scientists) reģionālo organizāciju Latvijā.

2015. gadā LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa definēja organizācijas turpmākās attīstības trīs pīlārus: zinātnes politika, zinātnes komunikācija un tīklošanās.

Valdes sastāvi

	priekšsēdētājs	loceklis	loceklis	loceklis	loceklis
2005	Inese Sviestiņa	Jānis Jaško	Dmitrijs Krjukovs	Krišjānis Šmits	Jekaterina Vasiļjeva
2007	Jānis Jaško	Inese Sviestiņa	Dmitrijs Krjukovs	Aigars Atvars	Jekaterina Vasiļjeva
2008	Aigars Atvars	Sergejs Gaidukovs	Jānis Ločs	Gints Turlajs	Toms Zālītis
2010	Gints Turlajs	Mārtiņš Kaprāns	Gatis Krūmiņš	Jānis Liepiņš	Agnese Stunda
2011	Gatis Krūmiņš	Mārtiņš Kaprāns	Gints Turlajs	Jānis Liepiņš	Agnese Stunda
2013	Egils Stalidzāns	Kitija Bite	Daina Lāce	Jānis Liepiņš	Gita Šakale
2015	Daina Lāce	Kitija Bite	Ieva Siliņa	Jānis Liepiņš	Gita Šakale
2016	Ieva Siliņa	Kitija Bite	Aldis Bulis	Guntars Kitenbergs	Zane Vītoliņa
2017	Ieva Siliņa	Kitija Bite	Vilnis Šķipars	Guntars Kitenbergs	Zane Vītoliņa
2018	Ieva Siliņa	Kitija Bite	Vilnis Šķipars	Guntars Kitenbergs	Andris Freimanis
2019	Ieva Siliņa	Laura Bužinska	Kristaps Jaudzems	Kārlis Pleiko	Andris Freimanis
2020	Ieva Siliņa	Laura Bužinska	Kristaps Jaudzems	Kārlis Pleiko	Eduards Baķis
2020	Kristaps Jaudzems	Laura Bužinska	Miķelis Grīviņš	Kārlis Pleiko	Eduards Baķis
2021	Miķelis Grīviņš	Laura Bužinska	Ilze Elbere	Kārlis Pleiko	Eduards Baķis
2022	Antra Boča	Liene Spruženiece	Ilze Elbere	Matīss Reinfelds	Eduards Baķis

Konsultatīvās padomes priekšsēdētāji

2020-	Ieva Siliņa
2016-2020	Agnese Stunda-Zujeva
2015-2016	Egils Stalidzāns
2013-2015	Gatis Krūmiņš