Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 24. martā Maskavā. Partijas Centrālajā padomē bija literāti Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Jānis Lapiņš, Linards Laicens, Jānis Bankavs, Ernests Blanks, Kārlis Upītis, Reinholds Lazdiņš, filozofs Pauls Dāle, notārs Kristaps Bahmanis, advokāts K. Puriņš, katoļu prāvests A. Kubļinskis, virsnieks Sergejs Staprans, students D. Muške, skolotāji E. Ziemelis un K. Reiss, izdevējs J. Rupainis. Partijas grupas darbojās Maskavā, Valmierā, Valkā, Cēsīs un latviešu bēgļu centros, izdeva laikrakstus "Dzimtenes Atbalss" un "Brīvā Latvija". Tajā iestājās vairāki latviešu virsnieki, piemēram, Frīdrihs Briedis.

Partijas programmā pēc tās dibināšanas atbalstīja Latvijas kā patstāvīgas republikāniskas valsts izveidi Krievijas republiku federācijā ar savu karaspēku, naudu, pastu, telegrāfu (līdzīgi kā tābrīža Somijai), kuras valsts valoda ir latviešu valoda un ir garantētas visas pilsoņu brīvības.

2024. gadā tika dibināta biedrība "Nacionāldemokrāti", kura savā vietnē apgalvo, ka "par savu prioritāti uzskata latviešu kā valstsnācijas interešu aizstāvību, Latviju kā neatkarīgu un suverēnu valsti, kas spējīga sevi uzturēt, aizsargāt un saglabāties kā nacionāla un demokrātiska valsts" un ka tā darbojas uz Latviešu Nacionāldemokrātu partijas ideoloģiskās bāzes.