Latgolas Vords

Latgolas Vords (Latgolas Vōrds) bija viens no lielākajiem laikrakstiem latgaliešu valodā, ko no 1919. līdz 1940. gadam izdeva Latvijā. Laikraksts vairākkārt mainījis gan izdevniecības vietas gan redaktorus un pat izdevējus, bet laikraksta galvenā ievirze palikusi nemainīga. Tā galvenā mērķauditorija bija latgaliski runājoši latviešu katoļticīgie zemnieki. Laikraksta dibinātāja bija Latgales Zemes padomes sekretāre Valērija Seile.

Latgolas Vords

1939. gada 14. septembra (nr. 37) 1. lapa
Veids	katoļu laikraksts, Latgales zemnieku laikraksts, Kristīgo zemnieku partijas avīze
Redaktors	Henrihs Trūps
Dibināts	1919
Valoda	latgaliešu
Valsts	Latvija
Pirmais izdevums	1919. gada 31. jūlijs
Regularitāte	reizi nedēļā
Tīmekļa vietne	LNB datubāzes digitālā bibliotēka

Vēsture

Pirmais "Latgales Vorda" numurs iznāca 1919. gada 31. jūlija ceturtdienā kā latgaliešu iknedēļas laikraksts. Pirmais laikraksta numurs tika izdots Rīgā, redakcijas mītne atradās toreizējā Aleksandra ielā 37., dzīvoklī nr. 20. Laikraksts tika drukāts Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības drukātuvā, Dzirnavu ielā 119. Pirmais laikraksta numurs maksāja 50 kapeikas. To bija iespējams arī abonēt - uz vienu mēnesi (2,50 rubļi) vai līdz gada beigām, maksājot 12 rubļus ar pasūtīšanu un bez pasūtīšanas attiecīgi 2 rubļi un 10 rubļi.

Sākot ar 1920. gadu, laikraksta redakcija pārcēlās uz jaunām telpām Rīgā, Baznīcas ielā 27/29, 5. dzīvoklī. Šajā pašā gadā tiek izveidota redakcijas nodaļa Rēzeknē, Lielās ielas un Janapoles ielas stūrī, Janapoles ielā 90. Šajā pašā gadā Rīgas kantorim atkal tiek meklētas jaunas telpas. Tā, kā laikraksts ir Latvijas Romas katoļu baznīcas pārraudzībā, vieta redakcijai tiek atrasta Pils ielā 5, blakus Sāpju Dievmātes katoļu baznīcai, dzīvoklī nr. 9. 1921. gada oktobrī laikraksta redakcija tiek pārcelta uz Rēzekni, tā atrod telpas toreizējā Nikolaja ielā (tag. Atbrīvošanas aleja) 38, kas ir tipogrāfijas "Dorbs un Ziniba" telpas, kur arī tiek iespiests laikraksts. Tā, 1921. gada 5. oktobra laikraksta "Latgolas Vords" nr. 39. tiek izdots nevis Rīgā, bet jau Rēzeknē. Redakcija parūpējas arī par laikraksta izskatu, būtiski mainot tā logotipu. Redakcija šo pārcelšanos pamato ar vēlmi atrasties tuvāk lielākajai daļai lasītāju. Redakcijas adrese mainās līdz ar ielas nosaukuma maiņu - no 1924. gada tās juridiskā adrese ir Atbrīvošanas aleja 38., vēlākos gados pārceļoties šīs pašas ielas namā nr. 29. Līdz 1935. gadam par laikraksta galveno redaktoru strādā P. Rudzīts, bet izdevējs ir A. Pastors. Sākot ar 1935. gada septembri, laikraksts tiek atkal izdots Rīgā. Par izdevēju un galveno redaktoru kļūst dr. A. Žuromskis. Redakcija pārceļas uz telpām Altonovas ielā 6, bet pats laikraksts tiek iespiests A/S RITI, Dzirnavu ielā 57. Tiek kardināli mainīts laikraksta logotips. No 1937. gada jūlija par laikraksta redakcija un kantoris pārceļas uz jaunām telpām, Rīgā, Klostera ielā 19. Par galveno redaktoru un izdevēju kļūst profesors un garīdznieks Henrihs Trops. Laikraksta pēdējais numurs tiek izdots 1940. gada 8. augustā.

Laikraksta logotips

• 
  pastāvēja no 1919. - 1920. gadam. "Latgolas Vords" pirmā izdevuma logotips.
• 
  viena no logotipa variācijām 1921. gadā.
• 
  no 1921. gada 5. oktobra logotips tika būtiski izmainīts līdz ar redakcijas pārcelšanos uz Rēzekni. Tas pastāvēja līdz 1923. gadam.
• 
  1923. - 1925. gadam laikraksta logotips tika vienkāršots. Pēdējo reizi tas parādās 1925. gada 25. marta izdevumā (nr. 13). Līdz ar latviešu valodas jaunās ortogrāfijas pieņemšanu 1922. gadā, burts "W" tiek nomainīts uz "V".
• 
  1925. gada 1. aprīļa numurā (nr. 14) "L" burtam tika pievienots liesmas motīvs, to padarot līdzīgu eļļas lampai. Šis logotips pastāv 3 gadus, pēdējo reizi redzams 1928. gada 7. novembra izdevumā.
• 
  Pirmo reizi parādās uz 1928. gada 14. novembra (nr. 46) pirmās lapas. Šī logotipa mūžs ir visilgākais, tas pastāv četrus gadus.
• 
  1933. gadā logotips tiek kardināli mainīts, tam pievienojot grafiskus motīvus, kas simbolizē izdevuma kategoriju - "Katoļu Zemnieku laikraksts". Šis logotips pastāv līdz 1935. gadam. Pēdējo reizi parādās 28. augusta izdevumā (nr. 35).
• 
  1935. gadā redakcijai pārceļoties uz Rīgu, tiek mainīts arī laikraksta logotips. Tas kļūst daudz vienkāršāks, bet arī savam laikam modernāks. Pirmoreiz redzams uz 4. septembra (Nr. 36) izdevuma.
• 
  Diviem 1939. gada augusta izdevumiem izveidots speciāls logotips par godu augustā notiekošajiem Vissv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kas ik gadu no 13. - 15. augustam notiek Aglonas svētvietā. Logotipā attēlots Aglonas Dievmātes svētgleznas motīvs.

Struktūra

21 gada laikā, kad tika izdots laikraksts, tā struktūra būtiski nemainījās. Lielākoties tas sastāvēja no četrām lapām (atsevišķi laikraksta numuri bija uz 3 lapām).

• Pirmā lapa vēstīja par aktuālākajiem notikumiem valstī, pasaulē (sevišķi, ja tas skāra kādu tēmu no Katoļu baznīcas, piemēram pāvesta nāvi vai ievēlēšanu (konklāvu), kas parādās pat vairākos 1939. gada izdevumos pēc kārtas un dažkārt aizņēma pat 2 lapas) vai arī Latgalē (Latgales atbrīvošanas svētki Rēzeknē, kas notika 1930. gadā tika atspoguļoti vismaz uz divām lapām, līdzīgi ir ar pieminekļa "Vienoti Latvijai" atklāšanu, kas parādās vairākos laikraksta izdevumos pēc kārtas, piemēram 1939. gada izdevumā nr. 37., svarīgiem valsts notikumiem, vēlēšanām un tamlīdzīgi).
• Laikraksta otrā lapa (ja tajā neturpinājās pirmajā lapā aizsāktā tēma) saturēja informāciju par notikumiem galvenokārt Latgalē, sabiedrībā godājamām personībām, viņu uzrunām un rakstiem, kā arī svētkiem, aicinājumiem, kristīgās literatūras apskats vai ar Baznīcas liturģisko gadu saistīti tematiski raksti.
• Trešā lapā lielākajā daļā izdevumu atradās Lauksaimnieku ziņas.
• Laikraksta ceturtajā lapā bieži vien bija Pasaules apskats, īsi un kodolīgi izklāstot aktuālāko, kas notiek ārzemēs. Nereti pēdējā lapā tika izvietoti vairāki sludinājumi, humoristiski teksti un izlozes.

Tematika

Tā kā "Latgolas Vorda" galvenie lasītāji bija Latgales zemnieki, kas 20. gadsimta sākumā bija dziļi ticīgi katoļi, arī laikraksts piedāvāja saviem lasītājiem interesējošas tēmas. Lai gan to var uzskatīt par vispārīgu iknedēļas notikumu izklāstu Latgalē, Latvijā un ārzemēs, katrs numurs saturēja daudz kristīga rakstura informācijas. Arī galvenie redaktori un tekstu autori bieži vien bija katoļu garīdznieki vai latgaliešu inteliģences pārstāvji, kas bija ne tikai baznīcai tuvu stāvoši, bet arī paši bija praktizējoši katoļi. Laikraksts lielu akcentu lika uz sabiedrības kristīgo, tikumisko, un morālo vērtību paušanu, kā arī virzīja tautas kopējo domu patriotiskā un pašaizliedzīgā garā.

Laikraksta izdevumos bieži vien parādījās toreizējo Latgales inteliģences pārstāvju raksti. Aktīvākie publicisti bija Francis Trasuns, Valērija Seile u.c.