Latgolas Vords (Latgolas Vōrds) bija viens no lielākajiem laikrakstiem latgaliešu valodā, ko no 1919. līdz 1940. gadam izdeva Latvijā. Laikraksts vairākkārt mainījis gan izdevniecības vietas gan redaktorus un pat izdevējus, bet laikraksta galvenā ievirze palikusi nemainīga. Tā galvenā mērķauditorija bija latgaliski runājoši latviešu katoļticīgie zemnieki. Laikraksta dibinātāja bija Latgales Zemes padomes sekretāre Valērija Seile.

Latgolas Vords
Latgolas Vords
1939. gada 14. septembra (nr. 37) 1. lapa
Veids katoļu laikraksts, Latgales zemnieku laikraksts, Kristīgo zemnieku partijas avīze
Redaktors Henrihs Trūps
Dibināts 1919
Valoda latgaliešu
Valsts Latvija
Pirmais izdevums 1919. gada 31. jūlijs
Regularitāte reizi nedēļā
Tīmekļa vietne LNB datubāzes digitālā bibliotēka

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmais "Latgales Vorda" numurs iznāca 1919. gada 31. jūlija ceturtdienā kā latgaliešu iknedēļas laikraksts. Pirmais laikraksta numurs tika izdots Rīgā, redakcijas mītne atradās toreizējā Aleksandra ielā 37., dzīvoklī nr. 20. Laikraksts tika drukāts Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības drukātuvē, Dzirnavu ielā 119. Pirmais laikraksta numurs maksāja 50 kapeikas. To bija iespējams arī abonēt - uz vienu mēnesi (2,50 rubļi) vai līdz gada beigām, maksājot 12 rubļus ar pasūtīšanu un bez pasūtīšanas attiecīgi 2 rubļi un 10 rubļi.[1]

Sākot ar 1920. gadu, laikraksta redakcija pārceļas uz jaunām telpām Rīgā, Baznīcas ielā 27/29, 5. dzīvoklī. Šajā pašā gadā tiek izveidota redakcijas nodaļa Rēzeknē, Lielās ielas un Janapoles ielas stūrī, Janapoles ielā 90. Šajā pašā gadā Rīgas kantorim atkal tiek meklētas jaunas telpas. Tā, kā laikraksts ir Latvijas Romas katoļu baznīcas pārraudzībā, vieta redakcijai tiek atrasta Pils ielā 5, blakus Sāpju Dievmātes katoļu baznīcai, dzīvoklī nr. 9. 1921. gada oktobrī laikraksta redakcija tiek pārcelta uz Rēzekni, tā atrod telpas toreizējā Nikolaja ielā (tag. Atbrīvošanas aleja) 38, kas ir tipogrāfijas "Dorbs un Ziniba" telpas, kur arī tiek iespiests laikraksts. Tā, 1921. gada 5. oktobra laikraksta "Latgolas Vords" nr. 39. tiek izdots nevis Rīgā, bet jau Rēzeknē. Redakcija parūpējas arī par laikraksta izskatu, būtiski mainot tā logotipu. Redakcija šo pārcelšanos pamato ar vēlmi atrasties tuvāk lielākajai daļai lasītāju. [2] Redakcijas adrese mainās līdz ar ielas nosaukuma maiņu - no 1924. gada tās juridiskā adrese ir Atbrīvošanas aleja 38., vēlākos gados pārceļoties šīs pašas ielas namā nr. 29. Līdz 1935. gadam par laikraksta galveno redaktoru strādā P. Rudzīts, bet izdevējs ir A. Pastors. Sākot ar 1935. gada septembri, laikraksts tiek atkal izdots Rīgā. Par izdevēju un galveno redaktoru kļūst dr. A. Žuromskis. Redakcija pārceļas uz telpām Altonovas ielā 6, bet pats laikraksts tiek iespiests A/S RITI, Dzirnavu ielā 57. Tiek kardināli mainīts laikraksta logotips.[3] No 1937. gada jūlija par laikraksta redakcija un kantoris pārceļas uz jaunām telpām, Rīgā, Klostera ielā 19. Par galveno redaktoru un izdevēju kļūst profesors un garīdznieks Henrihs Trops. Laikraksta pēdējais numurs tiek izdots 1940. gada 8. augustā.

Laikraksta logotips labot šo sadaļu

Struktūra labot šo sadaļu

21 gada laikā, kad tika izdots laikraksts, tā struktūra būtiski nemainījās. Lielākoties tas sastāvēja no četrām lapām (atsevišķi laikraksta numuri bija uz 3 lapām).

  • Pirmā lapa vēstīja par aktuālākajiem notikumiem valstī, pasaulē (sevišķi, ja tas skāra kādu tēmu no Katoļu baznīcas, piemēram pāvesta nāvi vai ievēlēšanu (konklāvu), kas parādās pat vairākos 1939. gada izdevumos pēc kārtas un dažkārt aizņēma pat 2 lapas) vai arī Latgalē (Latgales atbrīvošanas svētki Rēzeknē, kas notika 1930. gadā tika atspoguļoti vismaz uz divām lapām, līdzīgi ir ar pieminekļa "Vienoti Latvijai" atklāšanu, kas parādās vairākos laikraksta izdevumos pēc kārtas, piemēram 1939. gada izdevumā nr. 37., svarīgiem valsts notikumiem, vēlēšanām un tamlīdzīgi).
  • Laikraksta otrā lapa (ja tajā neturpinājās pirmajā lapā aizsāktā tēma) saturēja informāciju par notikumiem galvenokārt Latgalē, sabiedrībā godājamām personībām, viņu uzrunām un rakstiem, kā arī svētkiem, aicinājumiem, kristīgās literatūras apskats vai ar Baznīcas liturģisko gadu saistīti tematiski raksti.
  • Trešā lapā lielākajā daļā izdevumu atradās Lauksaimnieku ziņas.
  • Laikraksta ceturtajā lapā bieži vien bija Pasaules apskats, īsi un kodolīgi izklāstot aktuālāko, kas notiek ārzemēs. Nereti pēdējā lapā tika izvietoti vairāki sludinājumi, humoristiski teksti un izlozes.

Tematika labot šo sadaļu

Tā kā "Latgolas Vorda" galvenie lasītāji bija Latgales zemnieki, kas 20. gadsimta sākumā bija dziļi ticīgi katoļi, arī laikraksts piedāvāja saviem lasītājiem interesējošas tēmas. Lai gan to var uzskatīt par vispārīgu iknedēļas notikumu izklāstu Latgalē, Latvijā un ārzemēs, katrs numurs saturēja daudz kristīga rakstura informācijas. Arī galvenie redaktori un tekstu autori bieži vien bija katoļu garīdznieki vai latgaliešu inteliģences pārstāvji, kas bija ne tikai baznīcai tuvu stāvoši, bet arī paši bija praktizējoši katoļi. Laikraksts lielu akcentu lika uz sabiedrības kristīgo, tikumisko, un morālo vērtību paušanu, kā arī virzīja tautas kopējo domu patriotiskā un pašaizliedzīgā garā.

Laikraksta izdevumos bieži vien parādījās toreizējo Latgales inteliģences pārstāvju raksti. Aktīvākie publicisti bija Francis Trasuns, Valērija Seile u.c.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1919, Latgolas Vords. 31.07. Nr. 1. http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1919/LatgolasWords1919-001.pdf Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. 1921. Latgolas Vords. 5. oktobris. Nr. 39. http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1921/LatgolasWords1921-039.pdf Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. 1935. Latgolas Vords. 4. septembris. Nr. 36. http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1935/LatgolasVords1935-036.pdf Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  4. 1935, Latgolas Vords. (Nr. 35) http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1935/LatgolasVords1935-035.pdf Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  5. 1939, Latgolas Vords. Nr. 32. http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1939/LatgolasVords1939-032.pdf Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.