Laris Strunke (dzimis 1931. gada 10. februārī,[2] miris 2020. gada 27. oktobrī) bija Zviedrijas latviešu gleznotājs. Gleznoja ainavas, monumentālos gleznojumus interjerā.[2]

Laris Strunke
Dzimis 1931. gada 10. februārī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2020. gada 27. oktobrī (89 gadu vecumā)[1]
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība latvietis
Nozares gleznošana

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1931. gadā gleznotāja Niklāva Strunkes ģimenē. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.[2] No 1952. līdz 1954. gadam mācījās Académie Libre mākslas skolā, 1959. gadā absolvēja Stokholmas Mākslas akadēmiju.[2]

Kopš 1959. gada notikušas Strunkes personālizstādes dažādās Zviedrijas pilsētās, viņš arī piedalījies grupu izstādēs Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā, Meksikā, Dānijā, Ungārijā, Ķīnā, Somijā, Kanādā, Latvijā, Islandē, Vācijā, Austrālijā, Brazīlijā. Lara Strunkes darbi atrodas daudzās privātās un publiskās mākslas kolekcijās Zviedrijā – Stokholmas Modernās mākslas muzejā, Nacionālajā mākslas muzejā Stokholmā, Gēteborgas Mākslas muzejā, Malmes Mākslas muzejā, Skiču muzejā Lundā, Vasteras Mākslas muzejā, Linšēpingas Mākslas muzejā, Eskilstunas mākslas muzejā, Tehnikas muzejā Laholmā, kā arī Ungārijas Nacionālajā galerijā Budapeštā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā Rīgā. Viņa darbnīca iekārtota bijušajā Zviedrijas karaļa oranžērijā senajā Hāgas parkā, Stokholmas pievārtē.[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

 
Laris Strunke Klyfta (2017).
  • Zviedrijas Karaliskās Mākslas akadēmijas Goda loceklis
  • Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (2003)[2]
  • Latvijas Mākslinieku savienības zelta medaļa (2002)
  • Zviedrijas Karaliskās Mākslas akadēmijas Egona Lundgrēna medaļa (2002)
  • Prinča Eižena medaļa (2001)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Mūžībā devies mākslinieks Laris Strunke». delfi.lv (latviešu). 2020. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 353.—354. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  3. makslaxogalerija.lv

Ārējās saites labot šo sadaļu